Jēkabpils novadā apseko plūdu riska zonās dzīvojošos 2

Gatavojamies sliktākajam, ceram uz labāko – ar šādu devīzi Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris apseko plūdu riska zonās dzīvojošos. Viens no mērķiem – apzināt mājsaimniecību gatavību iespējamām ārkārtas situācijām.

Sakas salas iedzīvotāja Ruta par palu prognozēm neuztraucas: “Es negatavojos, es domāju, ka sēdēšu tāpat istabā. Nu nebūs tik traki, ka jau ies iekšā ūdens. Man nav bijis tāds gadījums.”

Tomēr speciālista ieteikumu sagādāt sveces un pārtikas krājumus iedzīvotāja sola ņemt vērā.

Applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem plūdi nav nekāds jaunums, bet pieradums var radīt piesardzības trūkumu. Tādēļ pašvaldības pārstāvis brīdina iedzīvotājus, izdala bukletus par rīcību krīzes situācijās, kā arī kontaktinformāciju, kur vērsties, ja nepieciešama palīdzība.

Nopietnāk plūdu draudus uztver tie, kuri iepriekšējos gados pārliecinājušies par dabas postošo spēku. Piemēram, Sakas salas iedzīvotājs Aivars pirms dažiem gadiem tika evakuēts.

“Atbrauca amfībija un mani izveda, bet te jau daudzus – kaimiņus ar visiem suņiem evakuēja. Kādi četri cilvēki tika izvesti,” stāsta Aivars.

Lai plūdu gadījumā nepaliktu bez malkas, vīrietis ir ienesis mājā vairāk kurināmā. Savukārt viņa kaimiņiene Aleksandra sarūpējusi pārtikas krājumus.

“Redziet, cik man te daudz pārtikas!” rāda Aleksandra. “Pašu kartupeļi, ievārījumi... Man ir, ko ēst, visam gadam. Baiļu man nav, es zinu, ka es varu uzkāpt uz istabas augšas, vēl man spēka pietiek.”

Tomēr drošības dēļ pensionāre šoreiz izlēmusi uz laiku padzīvot pie radiem.

Apsekošanas laikā tiek apkopota informācija par mājsaimniecībā dzīvojošo personu skaitu, tostarp maziem bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpat par mājdzīvniekiem un mājlopiem.

“Šī informācija ir būtiska, piemēram, ja mums nepieciešams iedzīvotājus evakuēt un ja ir lieli plūdi,” skaidro Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts. “Tad mēs varam noteikt prioritātes, ar ko sākt, ar ko rēķināties.”

Šobrīd tiek apsekotas pagastu teritorijas, kuras visbiežāk skar plūdi. Piemēram, lejpus Jēkabpils esošā Sakas sala, ko teju ik gadu appludina Daugavas un Sakas upes ūdeņi. Savukārt Jēkabpils pilsētā šobrīd nav lielākā riska, uzsver vietvarā. Ir apzināti resursi un pārrunāta sadarbība ar citiem dienestiem. Tāpat pašvaldības pārstāvji regulāri monitorē situāciju novada upēs.

Jau informējām, ka sinoptiķi šopavasar prognozē lielākus plūdus, ņemot vērā lielo sniega un ledus daudzumu ūdenstilpēs. Nelabvēlīgāka situācija var veidoties, ja atkusnis būs straujš un to pavadīs lietus.

Sandra Paegļkalne