Jēkabpils jaunieši atklāj satraucošus faktus par suņu barošanas paradumiem 5

Divi Jēkabpils 3. vidusskolas 12. klases skolēni – Linards Stašāns un Lote Broka – izvēlējušies savu Zinātniski pētniecisko darbu veltīt tēmai par suņu barību, pētot tās ietekmi uz dzīvnieku vielmaiņu un veselības stāvokli.

“Mēs visu dzīvi esam pavadījuši kopā ar dzīvniekiem, un tie spēlē lielu lomu mūsu dzīvē. Arī nākotnē vēlos studēt veterināro medicīnu, tāpēc šī tēma man šķita īpaši saistoša,” atklāj Jēkabpils 3. vidusskolas 12. klases skolnieks Linards Stašāns.

Lai iegūtu datus par cilvēku paradumiem, jaunieši izveidoja aptauju. Tajā piedalījās 255 respondenti, un rezultāti ir satraucoši – lielākā daļa iedzīvotāju barību izvēlas pēc iepakojuma izskata vai reklāmām, nevis pēc sastāva. Tāpat vairāk nekā 110 respondenti norādīja, ka dod priekšroku vidējās klases barībai.

“Barību segments ir ļoti plašs, un tieši atrast to vidusceļu, ko mēs vēlamies darīt šajā ZPD, bija lielākais izaicinājums,” saka Linards Stašāns

“Darbs ir ļoti apjomīgs, un teorijas ir tik daudz, ka ir jāizdomā, kā veidot tā struktūru, lai tas nebūtu pārāk garš un nepārsniegtu atļauto lapapušu skaitu. Visu vajag sakārtot strukturēti, lai nekļūtu haotiski,” saka Jēkabpils 3. vidusskolas 12. klases skolniece Lote Broka.

Lielu atbalstu skolēniem sniedza Jēkabpils dzīvnieku patversmes veterinārārste.

“Viņa mums palīdzēja saprast, kā labāk to visu veidot, kādu struktūru izmantot un kādi ir riski, kas var rasties sunim no nepareizas pārtikas,” atklāj Lote broka.

Balstoties uz aptaujas rezultātiem, jaunieši izveidojuši informatīvus bukletus, kuros atklāts, kam jāpievērš īpaša uzmanība, izvēloties dzīvnieku barību. Bukleti pieejami dzīvnieku patversmē.

Galvenais ieteikums – sastāvdaļu sarakstam jāiesākas ar “svaiga gaļa” vai “dehidrēta gaļa”. Savukārt būtu ieteicams izvairīties no lētām piedevām, piemēram, kukurūzas, kviešiem vai sojas, jo tām ir zema uzturvērtība.

Patversmē bieži nonāk dzīvnieki no nelabvēlīgiem apstākļiem un var ciest no veselības problēmām, ko nekvalitatīva pārtika tikai pastiprina.

“Jāsaprot, ka dažkārt viens kilograms šīs barības ir vērtīgāks nekā 10 kilogrami citas barības. Citreiz dienas norma sanāk lētāka dzīvnieka īpašniekam, un arī patversmei ziedojot mazāk barības, naudas izteiksmē tas izlīdzinās,” skaidro veterinārārste Vineta Stašāne.

Lai arī ziedotāji pēdējos gados kļuvuši apzinīgāki, nereti tiek saņemta arī nekvalitatīva barība, kas tiek dota dzīvniekiem bez veselības problēmām, sajaucot to ar barību, kuras sastāvs ir labāks, tomēr veterināre iesaka, – ja ir vēlme palīdzēt, tad labāk atnest mazāk, bet pievēršot uzmanību sastāvam.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpils jaunieši atklāj satraucošus faktus par suņu barošanas paradumiem” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025