Jēkabpils 3. vidusskolā nesaskata jēgu gaisa kvalitātes mērītājiem 1

Valsts kontrole atzinusi, ka gaisa kvalitātes mērītāju ieviešana skolās nav devusi rezultātu, jo daudzviet trūkst sistēmas, kas uzlabo gaisa kvalitāti mācību telpās. Tam piekrīt arī Jēkabpils 3. vidusskolā, kur uzsver – mērītāji tikai fiksē CO2 koncentrāciju, bet problēmas risinājums joprojām ir vecais – telpu vēdināšana.

Jēkabpils 3. vidusskolā uzstādīts 31 gaisa kvalitātes mērītājs, kas fiksē oglekļa dioksīda koncentrāciju, kā arī gaisa temperatūru un mitrumu telpā. Šajās siltajās dienās logi tiek turēti vaļā arī mācību stundu laikā, tomēr CO2 līmenis bieži pārsniedz ieteicamo slieksni – 1000 daliņu uz miljonu.

“Es jūtu, kad stunda beidzas, iet uz beigām, tad tiešām trūkst skābekļa. Galva arī sāk sāpēt,” stāsta Jēkabpils 3. vidusskolas 11. klases skolniece Kitija Valte.

“Ir jūtamas galvassāpes, ļoti gribas visu laiku vēdināt sevi, un nav koncentrācijas uz pašu stundu,” saka 11. klases skolniece Annija Vorobeca.

Problēma ir ne vien CO2 daudzums, bet arī karstums. Daudzos Jēkabpils 3. vidusskolas kabinetos gaisa temperatūra šajās siltajās dienās pārsniedz 26 grādus.

“Grūti ir ne tikai bērnam, bet arī skolotājam,” skaidro Jēkabpils 3. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inga Vaivode. “Mums šeit ir jāpavada visa diena. Pagājušajā nedēļā pat taisījām stundas laikā durvis un logu vaļā, lai ir arī caurvējš. Bērni bija ar mieru pat caurvējā sēdēt, jo nebija iespējams koncentrēties uz stundu.”

Pedagogiem caurvējā sanāk uzturēties bieži, jo starpbrīžos jāgatavojas nākamajai mācību stundai. Skolas vadība uzskata, ka valstij būtu jāierīko ventilācijas sistēma, jo mērītāji situāciju neatrisina, tikai fiksē problēmu.

“Es neredzu pievienoto vērtību šiem mērītājiem,” uzsver Jēkabpils 3. vidusskolas direktore Ligita Ašnevica. “Šajā situācijā mēs – skolotāji, darbinieki – neko nevaram darīt. Tā kā mūsu skolā nav automātiskās ventilācijas sistēmas, mums ir tikai logi un durvis. Vēdināšanas principus mēs jau ievērojām arī bez šiem gaisa kvalitātes mērītājiem.”

Mērītāju fiksētie rādītāji apskatāmi elektroniski. Datos var redzēt, kā CO2 daudzums samazinās vēdināšanas laikā un palielinās mācību stundu gaitā.

Automātiskās ventilācijas sistēmas nav daudzās izglītības iestādēs, un tā ir problēma, kuru akcentē arī Valsts kontrole.

“Bija vajadzīgs skaidrs plāns arī par to, ko pasākt, ja mērījums uzrāda sliktu gaisa kvalitāti. Vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?” retoriski vaicā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Pirms trim gadiem no valsts budžeta tika iztērēti 4,3 miljoni eiro vairāk nekā 13 tūkstošu gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai skolās un sociālās aprūpes centros. Valsts kontrole uzsver, ka tie ir izdevumi bez rezultāta, jo ilgtermiņa risinājums gaisa uzlabošanai tā arī nav izveidots. Līdz ar to Valsts kontrole slēdz Izglītības un zinātnes ministrijai finanšu revīzijā sniegto ieteikumu kā neieviestu.

“Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju un arī jebkuru citu valsts institūciju turpmāk, veicot investīcijas, rūpīgāk apsvērt, kāds no tām būs praktiskais labums ilgtermiņā,” uzsver Maija Āboliņa.

Veselības inspekcija 2023. gada pētījumā par izglītības iestāžu vides kvalitāti uzsvēra, ka ir būtiski nepieļaut ilgstošu skolēnu un pedagogu uzturēšanos telpās, kur CO₂ līmenis pārsniedz 1000 daļiņu uz miljonu (ppm), jo tad pasliktinās bērnu un pedagogu kognitīvās spējas – uzmanība, uztvere, problēmu risināšana, radošums. Pētījums parādīja, ka šī robeža netiek pārsniegta tikai 17 % mācību telpu.

Sandra Paegļkalne