Jēkabpils 2. vidusskolā aizliedz ekspluatēt visus jaunā korpusa stāvus (papildināts) 6

Šobrīd Jēkabpils 2. vidusskolas jaunajā korpusā notiek ugunsdrošā griestu apmetuma demontāža. Kad 4. stāva gaitenī nokrita apmetuma gabali, darbus sāka SIA “Jēkabpils PMK” – būvnieks, kas pirms pieciem gadiem veica skolas rekonstrukciju. Lai gan garantijas laiks jau pagājis, būvuzņēmējs strādā par saviem līdzekļiem.

“Šis apmetums ir kritis un atdalījies vairākkārt,” uzsver Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Tā ir arī zināma atbildība būvuzņēmējam, neskatoties uz to, ka garantijas termiņi ir beigušies.”

Būvniecības valsts kontroles birojs pēc ēkas apsekošanas aizliedzis ekspluatāciju visos četros korpusa stāvos – pirmajā un otrajā stāvā gan gaitenī, gan kabinetos, trešajā stāvā – gaitenī, bet tas nozīmē, ka pieejami nav arī kabineti, jo uz tiem nav iespējams nokļūt, nepārvietojoties pa gaiteni. Savukārt ceturtajā stāvā aizliegts ekspluatēt gaiteni un aptuveni pusi telpu.

“Šajā daļā skolēniem un pedagogiem atrasties un organizēt mācību procesu nav pieļaujams, jo pastāv apmetuma krišanas risks. Īpašniekam ir jāveic darbības, lai sakārtotu šo situāciju un novērstu bīstamības risku,” stāsta Būvniecības valsts kontroles biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Griga.

Visus skolēnus izvietot citās telpās nav iespējams, tāpēc jau vairāk nekā nedēļu daļa bērnu mācās attālināti. Šobrīd ir rasta iespēja klātienē nodrošināt mācību procesu 1. līdz 4. klašu, kā arī 9. līdz 12. klašu audzēkņiem, savukārt mājās mācās skolēni no piektās līdz astotajai klasei. Tas rada izaicinājumus gan bērniem, gan pedagogiem. Atšķirībā no kovida laika, tagad mājās nav vecāku, tādēļ skolotājiem grūti panākt, lai skolēni pieslēdzas stundai.

“Ir skolēni, kas jāpamodina, kam jāatgādina, ka jāpievienojas stundai,” stāsta Jēkabpils 2. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Lāsma Krūmiņa. “Tagad arī es skatos, ka daži nav pievienojušies platformā, kur ir jāpilda uzdevums.”

“Daudzu bērnu vecāki atnāk no darba pēc pieciem pēcpusdienā, un ir bijušas situācijas, ka atnāk ziņa vakarā, ka bērns visu dienu nav strādājis, un tikai tad, kad vecāks atnācis no darba, bērns ir pieslēdzies mācībām,” stāsta Jēkabpils 2. vidusskolas angļu valodas skolotāja Aiga Zvirbule.

Arī bērni atzīst, ka, mācoties mājās, trūkst motivācijas.

“Mājās ir grūtāk piespiest sevi nekā klātienē, jo klātienē ir skolotājs, klasesbiedri,” saka 5. klases skolniece Lauma.

Skolas vadība domā, kā tālāk organizēt mācības, lai visi varētu atgriezties klātienē.

“Mēs varētu atsevišķas telpas kaut kā pielāgot, lai ieliktu vēl kādas klases, jo arī tagad daļa skolēnu atrodas telpās – varbūt šaurākās, bet viņi tomēr ir klātienē,” skaidro Jēkabpils 2. vidusskolas direktore Ilona Salmiņa. “Vēl mēs varētu pārcelt atsevišķas klases uz skolas filiāli Rīgas ielā 200.”

18. septembra vakarā Jēkabpils novada pašvaldība informēja, ka nolemts mācības turpināt klātienē, lai maksimāli ieguvēji būtu skolēni. Mācību process notiks gan Jaunajā ielā 44, gan Rīgas ielā 200 un Palejas ielā 32.

Tajā pašā vakarā notika arī Jēkabpils 2. vidusskolas padomes sēde, kurā tika diskutēts par to, kā labāk nodrošināt mācību procesu. Sēde ilga vairāk nekā stundu, un vecāki uzsver, ka tā bijusi lieka laika tērēšana, jo viņi beigās uzzinājuši, ka lēmums par mācību norises organizēšanu tika pieņemts vēl PIRMS sēdes. Tuvākajā laikā skolas vadība vecākiem paziņos, kur mācīsies konkrētu klašu skolēni.

Jēkabpils novada pašvaldība ir uzrunājusi Latvijas Būvinženieru savienību, lai piesaistītu ekspertus, kuri noskaidros apmetuma krišanas cēloni.

“Mēs nevaram šobrīd teikt, ka tas ir radies būvnieka kļūdas dēļ,” skaidro Kārlis Stars. “Vai tā ir būvnieka kļūda, vai tas ir neatbilstošs materiāls, vairāku materiālu nesaderība vai projekta kļūda – par to ir jālemj sertificētiem ekspertiem. Un šādu ceļu mēs arī ejam. Tad, kad šie cēloņi būs noskaidroti, no eksperta mēs saņemsim atzinumu par iespējamo risinājumu. Tie var būt dažādi – vai apmetums jāliek atpakaļ uz griestiem, vai jāveic kāds cits ugunsdrošības risinājums.”

Vietvarā uzsver, ka process nebūs ātrs, jo laiku prasīs gan cēloņa noskaidrošana, gan risku novēršana, veicot būvdarbus.

Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais gadījums, kad skolās tiek konstatēti drošības riski. Būvniecības valsts kontroles birojs no pagājušā gada augusta līdz šā gada augustam ir apsekojis 49 izglītības iestādes, kurās konstatētas dažādas neatbilstības. Trīs gadījumos aizliegta vai nu daļēja, vai pilnīga ēkas ekspluatācija.

Sandra Paegļkalne