Jēkabpilī sveic jaunus studentus un ārstus, tomēr darba roku trūkums saglabājas 6

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ik gadu tiek sveikti jaunie rezidenti, absolventi un ārsti, kas pievienojušies slimnīcas kolektīvam. Slimnīcas vadība atzīst – jauno speciālistu skaitā pēdējos gados vērojama pozitīva tendence. Pēdējo gadu laikā medicīnas iestādei izdevies piesaistīt vairāk nekā 30 jaunos rezidentus, taču tas prasa mērķtiecīgu darbu.

“Tas ir konstants darbs ar jaunajiem speciālistiem, cenšoties viņus pārliecināt, iepazīstināt ar slimnīcu un parādīt, ka infrastruktūra nav sliktāka nekā galvaspilsētā,” saka Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs. “Vismaz 33 gadījumos tas ir izdevies. Protams, liela nozīme ir tam, ka šobrīd notiek aktīva infrastruktūras uzlabošana – vide, kurā potenciāli jaunais ārsts atgriezīsies pēc rezidentūras beigām, ir konkurētspējīga un vērsta uz darbinieku.”

Rīdziniece Ērika Bļinkova ir viena no deviņiem studentiem, kuri šogad uzsākuši rezidentūras studijas un noslēguši līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu.

“Tas bija vienkārši konkursa rezultāts. Es sarindoju slimnīcas no pirmās līdz desmitajai un gaidīju rezultātus. Man nebija nekādas prioritātes – kur tikšu, tur būšu,” atzīst pirmā gada rezidente pediatrijas specialitātē Ērika Bļinkova.

Savukārt Līga Broka savu rezidentūras vietu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā izvēlējusies atkārtoti.

“Es esmu šeit dzimusi un augusi, tā ir mana pilsēta, tādēļ nebija ne mazāko šaubu, kur atgriezties,” saka pirmā gada rezidente ģimenes medicīnas specialitātē. “Vide, manuprāt, ir ļoti draudzīga, kolēģu attiecības labas, un visus jaunpienācējus uzņemt ir patīkami.”

Šogad slimnīcas kolektīvam pievienojusies arī jauna ārste – ginekoloģe un dzemdību speciāliste Santa Ūdre.

“Bija vairāki domu gājieni par to, kā sakārtot savu dzīvi, bet izvēlējos Jēkabpili, jo vīrs ir no šīs pilsētas, un arī slimnīca – lai gan neliela, ir ļoti perspektīva,” saka Jēkabpils reģionālās slimnīcas ginekoloģe/dzemdību speciāliste Santa Ūdre.

Tāpat šogad sveikti 22 mediķi, kuri pabeiguši studijas un ieguvuši jaunu specialitāti. Kopumā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā strādā aptuveni 110 ārstu, taču vadība atzīst – saraksts ar speciālistiem, kuru trūkst, joprojām ir garš.

“Tā absolūti nav tikai mūsu slimnīcas problēma – uz to jāraugās valstiskā līmenī, jo daudzu citu reģionālo slimnīcu situācija ir līdzīga,” atzīst Ervīns Keišs.

Veselības ministrijā atzīst – cilvēkresursu trūkums medicīnā saistīts gan ar sabiedrības novecošanu, gan ar jauno speciālistu aizplūšanu uz ārvalstīm, kur atalgojums bieži ir augstāks.

“Šī ir viena no stratēģiski svarīgajām slimnīcām, un izaicinājumi būtiski neatšķiras no tiem, kas ir Daugavpilī vai Rēzeknē,” saka Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Lai risinātu speciālistu trūkumu, ministrija īsteno vairākus pasākumus, tostarp Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi”.

Tā laikā 2018.–2023. gadā reģionos piesaistītas 1851 ārstniecības personas, no tām Jēkabpilī – 55, tostarp 13 ārsti.

Pēdējā gada laikā līdzīga projekta īstenošanas rezultātā Jēkabpili par darba vietu izvēlējušies vēl 13 ārstniecības personas. Tomēr ministrijā atzīst – šie rādītāji joprojām nav optimāli.

“Paaudžu maiņa un jaunu speciālistu piesaiste ir un būs aktuāla nākamajos gados, līdz ar to šīs aktivitātes jāturpina, vienlaikus meklējot papildu risinājumus,” atzīst Oskars Šneiders.

Viens no iespējamajiem risinājumiem – plašāk izmantot attālinātas konsultācijas, kas ļautu ārstiem efektīvāk apvienot darbu starp reģioniem un lielajām slimnīcām.

Kate Katrīna Strode