Jēkabpilī pieaug apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā 26

93,8 % Jēkabpils iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā – tas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā 2017. gadā, kad apmierināti bija 88,3 % jēkabpiliešu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu.

Jēkabpilī apmierinātība ar publiskajām vietām, piemēram, tirgiem, skvēriem un gājēju zonām pieaugusi visstraujāk starp valstspilsētām: no 65,3 % 2022. gadā līdz 81,1 % 2025. gadā (par 15,8 procentpunktiem). Apmierinātība ar pilsētas infrastruktūrā esošajām publiskajām vietām būtiski pieaugusi vēl tikai Valmierā, bet pārējās valstspilsētās – saglabājusies nemainīga vai sarukusi.

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati

Ar gaisa kvalitāti apmierināto iedzīvotāju īpatsvars Jēkabpilī pieaudzis par 7,7 procentpunktiem no 77,4 % līdz 85,1 %. Šis rādītājs gan joprojām ir zemāks nekā valstspilsētās vidēji (90,2 %). Par 4,8 procentpunktiem pieaugusi jēkabpiliešu apmierinātība ar trokšņu līmeni pilsētā – no 76,1 % apmierināto iedzīvotāju 2022. gadā līdz 80,9 % 2025. gadā.

Iedzīvotāju apmierinātība ar pilsētas sakoptību un zaļajām zonām jeb dārziem un parkiem nav būtiski mainījusies kopš 2022. gada un saglabājas zemāka nekā valstspilsētās vidēji: 83,8 % jēkabpiliešu ir apmierināti ar pilsētas zaļajām zonām (valstspilsētās vidēji 94,6 %), 77,1 % – ar pilsētas sakoptību (valstspilsētās – 92,1 %).

90,1 % Jēkabpils iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi kopumā, augsta sociālā labbūtība

Saskaņā ar apsekojuma datiem, 84,9 % Jēkabpils iedzīvotāju vientulību piedzīvo reti vai nekad, kas liecina par salīdzinoši augstu sociālās labbūtības līmeni. Augstāks līmenis ir vien Jūrmalā (88,6 %) un Liepājā (88,3 %). 90,1 % nodarbināto iedzīvotāju ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu (piemēram, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru), tomēr starp visiem iedzīvotājiem Jēkabpilī 15 un vairāk gadu vecumā vien katrs trešais (32,2 %) uzskata, ka darbu pilsētā atrast ir viegli.

85,9 % jēkabpiliešu uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu saņemt nemateriālu palīdzību (piemēram, sarunu, palīdzību ar ikdienas lietām vai atbalstu no radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem), kas ir par 12,4 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā (lielākais pieaugums starp valstspilsētām). 82,0 % iedzīvotāju uzskata pilsētu par kopumā draudzīgu iedzīvotājiem, 76,5 % – par draudzīgu vietu, kur dzīvot ģimenēm ar maziem bērniem.

Pieaug apmierinātība ar kultūras iespējām

Jēkabpilī kopš 2022. gada par 11,6 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar kultūras objektiem (koncertzālēm, teātriem, muzejiem un bibliotēkām) – no 62,3 % 2022. gadā līdz 73,9 % 2025. gadā, kas ir lielākais pieaugums valstspilsētu vidū, tomēr zemāks nekā vidēji (87,1 %).

Gandrīz tikpat jēkabpiliešu – 70,3 % – 2025. gadā bija apmierināti ar pilsētas sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm), kas nav būtiski mainījies kopš iepriekš veiktās aptaujas.

Uzlabojas pašvaldības digitālo pakalpojumu pieejamība

55,1 % jēkabpiliešu uzskata, ka pašvaldības informācija un pakalpojumi ir viegli pieejami un izmantojami tiešsaistē. Kopš 2022. gada šis rādītājs pieaudzis par 14,3 procentpunktiem, kas ir viens no lielākajiem īpatsvara pieaugumiem valstspilsētu iedzīvotāju vērtējumos. 38,3 % iedzīvotāju ir apmierināti ar laiku, kas nepieciešams, lai pašvaldība atrisinātu pieprasījumus vai sniegtu pakalpojumus, un tas ir par 5,0 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt pēc 42 % iedzīvotāju domām Jēkabpils pašvaldības darbība un procesi ir vienkārši un viegli saprotami, un pašvaldības iestāžu noteiktās nodevas un maksas ir samērīgas ar sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai arī neliels, tomēr pieaugums novērots arī šiem pašvaldību darba novērtējuma aspektiem – salīdzinājumā ar 2022. gadu attiecīgi – par 2,0 un 0,3 procentpunktiem.

Ar automašīnu Jēkabpilī pārvietojas vairāk, kājām – mazāk

Automašīnu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 64,5 % Jēkabpils iedzīvotāju, kas ir par 7,5 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Kājām pārvietojas 44,1 % Jēkabpils iedzīvotāju un līdzīgi kā citās valstspilsētās, arī Jēkabpilī samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri kājām iešanu izvēlas kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem – par 10,6 procentpunktiem.

Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 25,1 % iedzīvotāju, kopš 2022. gada tas ir sarucis par 10,4 procentpunktiem. Velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 9,3 % jēkabpiliešu.

47,6 % iedzīvotāju ir apmierināti ar sabiedrisko transportu, kas ir par 5,8 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Tam, ka sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu dzīvesvietai vai darba vietai), piekrīt 63,9 % Jēkabpils iedzīvotāji, kas ir par 6,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. 54,8 jūtas droši sabiedriskajā transportā, 52,9 % uzskata, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams, 50,9 % piekrīt, ka sabiedriskais transports kursē bieži, 47,7 % – ka tas kursē pēc grafika.

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4624 respondentu, Jēkabpilī 402 respondenti. Aptauja tika veikta, īstenojot Eiropas Komisijas līdzfinansēto projektu "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023".

Informāciju sagatavoja Centrālā statistikas pārvalde