Jēkabpilī Jāņu rotājumi kā no bērnības pasaku grāmatas 8

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, novadi rotā pilsētas un ciemus Jāņu tematikā. Jēkabpilī vairākos satiksmes apļos izvietoti oriģināli tēli, kas izskatās gluži kā no pasaku grāmatas izkāpuši.

Tuvojoties Rīgas ielas un Kurzemes ielas satiksmes aplim, uzmanību uzreiz piesaista omulīgais vīriņš uz mucas. Šis ir viens no trim Jāņu vides objektiem, kas izvietoti Jēkabpils pilsētas rotācijas apļos. Vēl vienā aplī nostājies muzikants ar akordeonu rokās, bet citā – latvju zeltene ar grābekli un dzeltenu siera rituli. Šo lielformāta darbu autors ir vietējais leļļu meistars Jurijs Abramenko.

Juriju sastopam viņa darbnīcā, kurā tapuši daudzi vides objekti un pasaku tēli – arī šī gada Jāņu dekorācijas. Taču radošā darba pirmsākumi šajā jomā ir mazāka formāta darbi.

“Šobrīd es taisu nelielu dārza figūriņu – Minjonu,” stāsta mākslinieks. “Kādreiz es biju vienā ceļojošajā teātrī, kur es remontēju un pats taisīju lelles kopā ar aktieri Aivaru Pūcīti. Kādreiz mēs ļoti daudz ceļojām. Tie bija deviņdesmitie gadi. Tur es sāku pirmo reizi remontēt lelles.”

Pirms deviņiem gadiem vietējās mākslas skolas telpās Jurijs radīja atpūtas vietu bērniem ar nosaukumu “Butaforija”. Jurija darinātās lelles, maskas un dekorācijas ir priecējušas daudzus teātra skatītājus un citus iedzīvotājus. Idejas Jurijs smeļas no dažādiem avotiem.

“Kaut kas ir no kādām bērnu grāmatām, tad man ir vesela čupa žurnālu “Atpūta” no pagājušā gadsimta 30. – 40. gadiem, kur var atrast ļoti labas, interesantas idejas gan Lieldienām, gan citiem svētkiem. Visapkārt ir kaut kas tāds, kas var iedvesmot,” stāsta meistars.

Galvenais Jurija darba materiāls ir putuplasts. No tā tapušas arī Jāņu tēlu figūras, kuras veidot Jurijam palīdzēja dēls Ēriks un vietējā māksliniece Daina Eglīte. Vienas lielformāta figūras izveides laiks ir aptuveni divas nedēļas, ņemot vērā, ka mākslinieki to dara no pamatdarba brīvajā laikā. Lai putuplasta objekti būtu izturīgi pret laikapstākļiem, tie tiek apstrādāti ar armēšanas audumu un flīžu līmi.

“Flīžu līme iebetonē to konstrukciju,” skaidro Jurijs. “Tad visu to pārklāj ar grunts krāsu, ar fasādes grunti. Un tad tikai sākas krāsošana. Mēs ar Ēriku uzkrāsojam pamatnes, un tad Daina nāk un iekrāso lūpas, uztaisa ēnas, krociņas... Viss, kas ir skaistums, tas ir Dainas darbs.”

Leļļu meistars atzīst, ka ir patīkami redzēt paša darinātos tēlus pilsētvidē, bet vienlaikus tas nes līdzi arī lielu atbildības sajūtu.

Sandra Paegļkalne