Jēkabpilī gar mājām staigā lapsa un apdraud mājdzīvniekus 2

Jēkabpiliešus satrauc kāda lapsa, kura regulāri uzturas Ķieģeļu ielas mikrorajonā. Iedzīvotāji viņu raksturo kā diezgan drosmīgu, jo viņa nebaidās atrasties cilvēku un automašīnu tuvumā.

“Viņa nāk paēst kaut ko tur, kur baro kaķīšus. Diezgan bieži redzēta,” stāsta jēkabpilietis Dzintars.

“Katru vakaru ap pulksten septiņiem, astoņiem un pat naktī. Es ar suni staigāju, tāpēc ļoti daudz reižu esmu redzējusi lapsas,” stāsta jēkabpiliete Rita. “Man ir īstenībā satraukums, ja nu viņas... It kā viņas neklūp virsū, bet bailes ir.”

Lapsa regulāri ēd pagalma minčiem nolikto barību un, pēc iedzīvotāju teiktā, esot uzbrukusi arī pašiem kaķiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka tas nav nekas neparasts: “Varētu būt, ka kaķis cieš no lapsas, protams. Varbūt ne ar domu, ka lapsai nav nekā cita, ko ēst, bet viņa viņu uztver kā plēsēju, kā konkurentu. Tur ir kaķu barība, tur ir kaut kādi grauzēji, varbūt kāda žurka, kas, protams, lapsu interesē.”

Mājdzīvnieki jāsargā no saskarsmes ar kūmiņiem arī inficēšanās riska dēļ. Konkrētajai lapsai nav redzamas kašķa pazīmes, bet jāuzmanās, ja tiek manīta lapsa ar izkritušu spalvu, sevišķi uz astes. Saskarē ar lapsu, kašķi var dabūt arī kaķi un suņi.

Savukārt trakumsērga meža dzīvniekiem Latvijā nav konstatēta jau 15 gadus. Katru gadu divas reizes meža dzīvnieki tiek vakcinēti pret trakumsērgu. Pateicoties tam, trakumsērga Latvijā ir izskausta – pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā.

Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales pārvaldes vadītājas vietnieks Gunārs Rubins informē, ka pērn Jēkabpils novadā tika izmeklētas 17 lapsas, un neviena netika konstatēta trakumsērga.

“Mēs paņemam jau beigto dzīvnieku, organizējam nosūtīšanu uz laboratoriju un izmeklēšanu,” skaidro Rubins. “Līdz brīdim, kamēr dzīvnieks ir beigts, tā nav mūsu kompetence, mēs ar to nenodarbojamies.”

Pārtikas un veterinārais dienests neveic arī savvaļas dzīvnieku ķeršanu. Jēkabpils novadā to organizē pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”.

“Jāziņo mums, un tad tālāk mēs sazināmies ar mūsu sadarbības partneri, kas šos savvaļas dzīvniekus noķers un vai nu izlaidīs atpakaļ brīvībā, vai nu paturēs savā novietnē,” skaidro SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes loceklis Mārtiņš Gluhs. “Nepietiek vienkārši redzēt šo meža dzīvnieku. Vai nu šim meža dzīvniekam jābūt savainotam, vai nu viņam ir jātraucē cilvēkiem.”

Pērn bija gadījums, kad lapsa, kura traucēja iedzīvotājiem, tika aizvesta prom. Uzņēmumā sola izvērtēt arī situāciju Ķieģeļu ielas mikrorajonā.

Dati par lapsu populāciju nav viennozīmīgi. Oficiālā statistika liecina, ka pērn Latvijā bijis 31 tūkstotis lapsu, bet pētnieku aplēses ir pavisam citas.

“Man liekas, ka šis skaitlis ir smieklīgi mazs,” saka Jānis Ozoliņš. “Gandrīz vai uz katra kvadrātkilometra ir viena lapsa vai pat lapsu pāris.”

Jēkabpilī šie savvaļas dzīvnieki tiek manīti daudzviet – gan ielās un pagalmos, gan ziemā – uz Daugavas ledus. Arvien vairāk lapsu izvēlas uzturēties pilsētās, jo tajās ir vieglāk pieejami pārtikas avoti. Savukārt mazuļi, kas dzimuši pilsētvidē, tur arī paliek, jo dzīve mežā viņiem ir sveša.

Sandra Paegļkalne