Jēkabpilī cenšas mazināt aukstuma radītās sekas 1

2. februārī pirms vieniem naktī netālu no Jēkabpils esošajā Zīlānu novērojumu stacijā ir fiksēti mīnus 23,6 grādi, savukārt Jēkabpils centrā termometra stabiņš bija noslīdējis līdz pat mīnus 27 grādu atzīmei. Tas ir aukstākais laiks kopš 2024. gada janvāra.

Šādā spelgonī ātri var gūt apsaldējumus. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pagājušās nedēļas laikā uzņemti seši pacienti ar apsaldētām kājām, lielākā daļa – pēc alkohola lietošanas.

Sergejs bija ilgstoši atradies neapsildītās telpās, un šobrīd viņš nav spējīgs skaidri runāt, vienīgi uz jautājumu, vai tagad sāp, atbild: “Nē, nē, nē.”

Iespējams, vīrietim nāksies atvadīties no viena vai pat vairākiem kāju pirkstiem. Un viņš nav vienīgais, kam draud amputācija.

“Lielākoties pacienti griežas tad, kad jau audu izmaiņas ir neatgriezeniskas un temperatūras ietekme ir bijusi jau ilgstoši. Diemžēl tas lielākoties beidzas ar amputāciju,” stāsta Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Juris Larnovskis.

Medicīniskā palīdzība būtu jāmeklē, ja tiek justas pirmās apsaldējuma pazīmes – nejūtīgums un ādas krāsas izmaiņas. Jāņem vērā, ka apsaldēties var arī telpās.

“Nevajag pat obligāti mīnus grādus, pietiek ar pāris plus grādu temperatūru, ilgstoši atrodoties, piemēram, neapkurinātā dzīvoklī,” skaidro Juris Larnovskis.

Lai novērstu aukstuma radītos riskus, Jēkabpils novada pašvaldības policija regulāri veic patrulēšanu pamestās ēkās, pagrabos, šķūņos un citās vietās, kur varētu uzturēties bezpajumtnieki. Ja kāds tiek atrasts, viņu nogādā vai nu ārstniecības iestādē, vai atskurbtuvē, vai Nakts patversmē – ņemot vērā konkrēto situāciju. Tāpat tiek pievērsta uzmanība tiem, kuri mēro garāku maršrutu kājām.

“Kad mūsu ekipāža brauc pa lauku rajoniem, gar šoseju malām, ja mēs redzam – kāds vientuļš cilvēks iet šādā lielā aukstumā, mēs piestājam un paprasām, vai viņam nevajag palīdzību nogādāt tuvāk mājām,” stāsta Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieces vietnieks Jānis Voiko, piebilstot, ka šajās aukstajās dienās uz mājām ir aizvesti divi cilvēki.

Nosalšanas riskam pakļauti arī iedzīvotāji, kuri mājās palikuši bez apkures. Daži šādi gadījumi ir Sociālā dienesta redzeslokā.

“Cilvēki ne vienmēr bija kritiski piegājuši tam, ka jāsagādā pietiekamā daudzumā malka vai cits kurināmais, kā arī pastāv riski, ka pēkšņi krāsns vairs nav kurināma,” stāsta Jēkabpils novada Sociālā dienesta vadītāja Larisa Laizāne.

Šādos gadījumos cilvēki tiek nogādāti vai nu krīzes centrā, vai pansijā. Krīzes centrā nepieciešamības gadījumā var izmitināt ģimeni ar bērniem, savukārt pansija vairāk paredzēta vecāka gadagājuma cilvēkiem.

“Pagājušonedēļ divi cilvēki ir nogādāti uz pansiju,” skaidro Larisa Laizāne. “Mēs ar savu dienesta transportu viņus nogādājam tur uz šo krīzes laiku, uz auksto periodu, kamēr atrisinām viņu problēmu.”

Jēkabpils novada Sociālais dienests palīdz iedzīvotājiem risināt problēmas, kas saistītas ar apkuri. Piemēram, ir iedzīvotāju kategorijas, kuras var pretendēt uz mājokļa pabalstu, kas paredzēts, lai palīdzētu apmaksāt apkures rēķinus vai iegādāties kurināmo. Tāpat pašvaldībā ir pieejams pabalsts krīzes situācijā. Sīkāk par pabalstiem var uzzināt Jēkabpils novada Sociālajā dienestā.

Aukstajā laikā sociālie darbinieki cenšas sazināties ar klientiem, lai noskaidrotu, vai saistībā ar bargo salu nav nepieciešama palīdzība. Vienlaikus arī tuvinieki tiek aicināti neaizmirst par saviem radiniekiem, kuri dzīvo vieni, un regulāri sazināties ar viņiem.

Lai novērstu cilvēku bojāeju vai veselības apdraudējumu, iedzīvotāji aicināti arī nepaiet garām kādam, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, bet ziņot atbildīgajiem dienestiem:

• vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs – 112;
• Valsts policija – 110;
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālrunis – 113 (persona guļ, nereaģē, ir acīmredzami apsaldējumi);
• pašvaldības policija – 80 700 020;
• Sociālais dienests – 80 020 091, 652 07 081 (darba dienās, darba laikā).

Sandra Paegļkalne