Jaunjelgavā svin Baltu vienības dienas 25. gadskārtu 1

25. Baltu vienības diena Jaunjelgavā tika atklāta ar krāšņu priekšnesumu, kurā izcelta viena no dabas stihijām – uguns.

“Uguns ir baltu vienības simbols, arī Baltu vienības dienas simbols, jo senos laikos pakalnos iedegti ugunskuri vēstīja par kaut ko – vai tie sargāja, vai aicināja cīņā. Ceru, ka vairāk sargāja un sargās arī mūs šodien,” stāsta Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Pēc priekšnesuma Jaunjelgavas Vecpilsētas laukumā tika iedegts baltu vienības ugunskurs. Tradīcija svinēt latviešu un lietuviešu radniecību aizsākās 2000. gadā, kad Latvijas Saeima un Lietuvas Seims pieņēma lēmumu noteikt 22. septembri par Baltu vienības dienu. Tādēļ arī 25. jubilejā klātesošos sveica gan Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, gan pārstāvji no Lietuvas Seima. Baltu vienības dienas datums nav izvēlēts nejauši – 1236. gada 22. septembrī notika Saules kauja. Tā ir pirmā zināmā reize, kad žemaiši un zemgaļi parādīja savu vienotību kopējā cīņā.

“Ir ļoti svarīgi atzīmēt šo dienu, īpaši šajā brīdī, kad ir tik sarežģīta situācija pasaulē,” stāsta Anta Teivāne. “Mums ir līdzīga vēsture, mums ir līdzīgas saknes un tradīcijas. Mēs ļoti labi saprotam cits citu. Mums ir nepieciešams šis drauga un labā kaimiņa plecs, un ļoti daudzos latviešos plūst lietuviešu asinis un otrādi.”

Svētku koncertā vienojās 350 dalībnieki no koriem, deju kolektīviem, folkloras kopām un mūzikas ansambļiem. Pasākumā tika akcentētas 25 vērtības, kas vieno abas baltu tautas. Latviešu un lietuviešu amatiermākslas kolektīvi saskata līdzības gan kultūrā, gan citās jomās.

“Sēļu rotāšana, kur ir sekundu skaņas, arī nedaudz tādā skanējumā un meditatīvā izpildījumā ir viņu sutartinēm līdzīga. Arī drusku valoda, arī tērpi un ēdieni,” saka sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” dalībniece Anda.

Arī sadarbība un draudzība abu tautu starpā ir cieša.

“Mēs braucam, piemēram, uz Skaistkalni, spēlējam tur teātri, un tur ir lietuviešu saimniece, kas cep cepelīnus,” stāsta jauktā kora “Vīgante” dziedātāja Astrīda.

“Es strādāju blakus Latvijai 26 gadus,” stāsta deju kolektīva “Verpetas” dalībniece Verginija no Biržiem Lietuvā. “Mēs ar latviešiem ļoti labi sadraudzējāmies. Tas ir maģiski, ka mēs svinam kopā un jūtam vienotību starp mūsu tautām.”

“Šī diena ir īpaša, jo te ir mūsu kultūra – mūzikas un etnogrāfiskā kultūra,” saka kokļu ansambļa vadītāja Loreta no Akmenes Lietuvā. “Mums vajag to aizsargāt, un šī ir īpašā diena, kad var to visu sargāt un visiem parādīt, ka tas ir svarīgi.”

Līdzās kultūras programmai pasākumā ikvienam bija iespēja iemēģināt roku kalēja arodā. Šī amata prasme jau izsenis bijusi izplatīta gan latviešu, gan lietuviešu vidū. Nākamgad Baltu vienības diena tiks organizēta Lietuvā – Akmenes pilsētā.

Sandra Paegļkalne