Izpētīta Emiļa Melngaiļa 1931. gada ekspedīcija Rubenes pagastā 1

Krustpils Kultūras centra sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce” īstenojusi projektu, kura mērķis bija izzināt un iedzīvināt Sēlijas nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienās. Grupas vadītāja Iveta Tāle, veicot arhīvu izpēti un lauka pētījumu Rubenes pagastā, izsekoja Emiļa Melngaiļa 1931. gada ekspedīcijas maršrutam.

Emilis Melngailis, viens no ievērojamākajiem latviešu tautas mūzikas materiālu vācējiem, savācis vairāk nekā 4600 folkloras vienību. Viņš īpaši interesējies ne tikai par tautas melodijām, bet arī par apvidus dabu, vēsturi, etnogrāfiju un valodu. Melngailis pierakstījis ne tikai latviešu, bet arī citu tautu folkloru.

Projekta laikā tika analizēti Melngaiļa pierakstītie dziesmu manuskripti, atlasot un aranžējot tautasdziesmas un ziņģes, kas 1931. gadā bijušas populāras Rubenes pagastā. Šīs dziesmas tika prezentētas koncertā Jēkabpils Tautas namā. Grupas vadītāja Iveta Tāle pusotra gada laikā savākusi 62 melodijas, aptverot tādas tematiskās grupas kā kāzu, bērnu, kara un saulgriežu dziesmas.

Ideja radās, jo, nodibinot “Krāci”, bija nepieciešams repertuārs. Iveta sāka meklēt materiālus un nonāca līdz Melngaiļa kolekcijai, atklājot 1931. gada ekspedīciju Rubenes pagastā. Laika gaitā viņa saprata, ka var šo pētīt dziļāk. Projekta laikā tika pētīti materiāli no arhīviem, kā arī viņa devās vienā lauku pētījumā, tiekoties ar dziesmu teicēju radiniekiem un uzklausot Rubenes pagasta vēstures zinātājus.

Dziesmu teicēji

Rubeņu nespējnieku patversme – 25.01.1931 un 22.03.1931.

• Kursīšu Jūlija (1861), Rubeņi, (70 g. veca) – 10 melodijas
• Setkavska Paulīna, Rubeņi (1872) (59 g. veca) – 23 melodijas
• Dūnas Anna (1857), Rubeņi, (74 g. veca) – 1 melodija

Rubeņi 21.03.1931.

• Sproģu Madaļa (1870), Rubeņi, (61 g. veca), Bokānu sala – 10 melodijas
• Junaku Minna (1893), Rubeņi, (38 g. veca) – 11 melodijas
• Jānis Pudāns (1888), Rubeņi, (43 g. vecs) – 1 melodija

“Tas man nebija nekas jauns, un es kādu laiku nebiju bijusi lauku pētījumā, ekspedīcijā,” stāsta sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” vadītāja Iveta Tāle. “Man bija tāda kā kaujas zirga sajūta, un man bija ļoti pacilājoša sajūta tur doties.”

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija tas, ka dziesmu teksti un melodijas bija pierakstīti sēļu izloksnē un vienbalsīgi. Grupas dalībniece Anda Svarāne nodrošināja dziesmu tekstu sēlisko skanējumu, savukārt aranžējumi tika veidoti, lai ievērotu sēļu tradīciju dziedāt daudzbalsīgi.

“Mums, protams, bija jāizdomā, kādā veidā mēs šīs dziesmas aranžēsim, jo negribējām tikai vienbalsīgi dziedāt, jo mēs zinām, ka Sēļu tradīcija ir dziedāt daudzbalsīgi,” ar izaicinājumiem dalās Iveta Tāle. “Mēs mēģinājām veidot šādas tradicionālas aranžijas.”

Projekta rezultāti tika prezentēti arī Rubenes kopienas iedzīvotājiem, veicinot interesi par nemateriālo kultūras mantojumu.

“Tur pašreiz kaut kas vārās, cilvēki ir ieinteresēti,” atklāj Iveta Tāle. “Mēs turpināsim savus pētījumus, un es ceru, ka arī viņi vēlēsies uzzināt par to vairāk, jo viņiem bija pārsteigums, ka kaut kas tāds tur ir bijis. Mēs droši vien dosimies kaut kur tālāk un meklēsim ko citu, bet viņiem savu nemateriālo kultūras vērtību celt gaismā – tas, manuprāt, ir goda lieta.”

Grupa “Krāce” plāno turpināt pētījumus un izdot mūzikas albumu un grāmatu, kurā būs apkopota informācija par dziesmām un Emiļa Melngaiļa ekspedīciju. Plānots arī informāciju papildināt, tāpēc cilvēki, kuriem ir kāda informācija par Emiļa ekspedīciju Rubenes pagastā, aicināti sazināties ar sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” vadītāju Ivetu Tāli.

Projekts “Pa Emiļa Melngaiļa 1931. gada ekspedīcijas pēdām Rubenes pagastā” īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursā “Sēlijas kultūras programma 2024”.

Kate Katrīna Strode