Iedzīvotājiem līdz 1. novembrim jāiztīra skursteņi 1

Rudens sākums ir pēdējais brīdis pārbaudīt un iztīrīt skursteņus, kā arī krāšņu un pavardu dūmvadus, lai līdz apkures sezonas sākumam tie būtu droši lietošanai. Dūmvadu sistēmu tīrīšana ir būtiska, jo palīdz novērst ugunsgrēku risku un pagarina apkures ierīču kalpošanas laiku.

Ugunsdrošības noteikumi Latvijā paredz, ka cietā kurināmā apkures iekārtu dūmvadi ir jātīra vismaz vienu reizi gadā, bet ilgdedzes apkures ierīces – divas reizes gadā: pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim un vienu reizi apkures sezonā.  Ugunsdzēsēju dati liecina, ka sodrēju aizdegšanās dūmvados ik gadu notiek vismaz 500 īpašumos Latvijā.

“Privātmāju īpašnieki tīrīšanu var veikt paši, bet labāk to uzticēt profesionāļiem, kuri, tīrot dūmvadu un apkures ierīces, novērtēs arī to tehnisko stāvokli un ugunsdrošību. Ja iedzīvotāji vēlas pieteikt skursteņslauķa vizīti, labākais un ērtākais laiks ir uzreiz pēc apkures sezonas beigām vai vasarā. Patlaban ir pēdējais brīdis, lai to vēl paspētu paveikt,” norāda sertificēts skursteņslauķis un Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis Aleksis Kļaviņš.

Kā norāda A. Kļaviņš, daudzdzīvokļu mājās nereti viens skurstenis tiek izmantots vairākiem dzīvokļiem, kuros ierīkoti kamīni vai krāsnis. Tā ir ierasta prakse, un šādos gadījumos par dūmvada tīrību ir atbildīgs mājas apsaimniekotājs, mājas vecākais vai arī dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvis, ja tāda ir izveidota. Jāņem gan vērā noteikums, ka vienam dūmkanālam, kas savieno dzīvokli ar skursteni, nedrīkst būt pieslēgtas vairākas apkures ierīces, jo tas būtiski palielina ugunsgrēka risku. Izņēmums var būt vienīgi vecākās ēkās, kur vēsturiski pie viena dūmkanāla ir tikušas pieslēgtas vairākas mūrkrāsnis vai plītis. Tomēr šāda prakse tiek pieļauta tikai ar stingriem nosacījumiem.

Paaugstinātu uguns bīstamību daudzdzīvokļu namos rada arī tas, ka iedzīvotāji bieži vien paši izbūvē krāsnis vai kamīnus, reizēm pat izmantojot ventilācijas kanālus, kas ir bīstami un aizliegts. Kā atzīst eksperts, lai arī māju apsaimniekotāji cenšas dūmvadus uzturēt kārtībā, realitātē tas ne vienmēr izdodas, jo atšķiras vairāku dzīvokļu īpašnieku paradumi, intereses un rocība.

Visrūpīgāk par skursteņu apkopi domā mājokļu īpašnieki, kuru īpašumi ir apdrošināti, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki, kuri vēl joprojām dzīvo ar pārliecību, ka no uguns neviens nav pasargāts. Tomēr daudzi iedzīvotāji šo darbu atliek līdz rudenim, un tad nākas gaidīt skursteņslauķa vizīti pat vairākus mēnešus.

Eksperts skaidro, ka dūmvads var kļūt par īstu “laika bumbu” ne tikai tad, ja tas netiek tīrīts, bet arī, ja apkures ierīces tiek lietotas nepareizi. Īpaši riskanta ir situācija, ja ilgdedzes katlu pieslēdz pie ķieģeļu skursteņa un aizver gaisa padevi – sodrēji un darva tad sakrājas ļoti strauji. Dažkārt aizsērējums ir tik spēcīgs, ka to vairs nav iespējams iztīrīt.