Iedzīvotājiem bažas par Sēlijas poligona ietekmi 17

Lai gan Aizsardzības ministrija tikšanos ar iedzīvotājiem rīkoja darba dienas vidū, Seces kultūras nama zāle bija pilna. Uzņēmējiem, zemju īpašniekiem, medniekiem un citiem, kurus skar iecere veidot Sēlijas militāro poligonu, bija daudz jautājumu ministrijas pārstāvjiem. Pirmajā poligona izveides kārtā plānots atsavināt 12 nekustamos īpašumus. Īpašnieki ir neziņā, kā tas notiks un kā tiks aprēķināts kompensācijas apmērs.

Medību kluba “Gambija” valdes loceklis Zigmunds Avens stāsta: “Mums ir māja, kur veikta renovācija, kapitālais remonts. Ir divas saimniecības ēkas, ir pagrabs. Mums ir pievilkta elektrība, ir artēziskais urbums. Kāda tā kompensācija, īstenībā nav skaidrības, vai mēs par to kompensāciju jaunu vietu varam vai nevaram iekārtot.”

Satraukti ir arī tie iedzīvotāji, kuru nekustamie īpašumi atrodas blakus plānotajai poligona teritorijai. Viņi bažījas, vai blakus esošais poligons kaut kādā veidā negatīvi ietekmēs viņu īpašumus un to vērtību.

Nekustamā īpašuma “Reināti” īpašnieks Tālis Bērziņš stāsta: “Poligons rada dažāda veida piesārņojumu, viens no tiem ir troksnis. Īpašumā, kurš var tikt vērtēts tirgū un pārdots cilvēkiem, kuri vēlas uzturēties dabas tuvumā, šīs kvalitātes ir samazinātas. Tātad vērtība īpašumam krīt. Tas ir aspekts, par kuru es nedzirdu komentārus, kā tas tiek novērtēts, vai tas tiek kompensēts.”

Neziņā ir arī Gita Millere: “Mums ir mežu īpašumi blakus. Šodien tika runāts par kompensācijām, bet mēs no šī saraksta izkrītam, uz mums tas neattiecas. Tomēr ilgtermiņā mēs nezinām, kā būs. Ņemot vērā, ka mūsu īpašums robežojas ar poligona teritoriju, nav skaidrs, vai pēdējās poligona izveides kārtās mēs tiekam skarti. Nesaprotam arī, kas notiks katrā no poligona daļām. Pārāk maz informācijas.”

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka tiem īpašniekiem, kuru zemesgabali atrodas ārpus poligona teritorijas, būtu jāpierāda, ka viņu zemes vērtība poligona izveides rezultātā ir kritusies, tikai tad varētu pretendēt uz kompensāciju.

Savukārt tiem, kuru īpašumi ir iekļauti atsavināšanas sarakstā, tiks izmaksātas atbilstošas kompensācijas, skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons: “Ja īpašnieks ir investējis finanšu līdzekļus, viņš var nākt un apliecināt, ka tas ir darīts. Mērķis šajā procesā ir panākt, ka īpašnieks var iegūt līdzvērtīgu īpašumu par to kompensāciju, ko mēs izmaksājam. Mēs esam atsavinājuši ļoti daudzus zemes īpašumus, veidojot dažādus objektus, piemēram, paplašinot Ādažu poligonu un veidojot Skrundas poligonu. Nav bijis tāds gadījums, kad būtu ļoti lielas nesaskaņas.”

Īpašumu atsavināšanas process varētu sākties pēc dažiem mēnešiem, tādēļ tie īpašnieki, kuriem ir neskaidrības, aicināti individuāli vērsties ministrijā ar jautājumiem, darba laikā zvanot uz tālruņa numuru 26 177 070.

“Sāksim virzīt likumprojektu, sāksim apspriešanu. Tajā brīdī, kad tiks pieņemti lēmumi, nākamā gada sākumā mēs varētu uzsākt sarunas, bet īpašnieki jau ir zvanījuši, ar viņiem ir runāts jau no augusta,” skaidro Jānis Garisons.

Ņemot vērā, ka lielu daļu plānotās poligona platības aizņem meži, pēc poligona izveides ar dažādiem ierobežojumiem ir jārēķinās medniekiem. Paredzēts, ka poligona teritorijā joprojām drīkstēs medīt, bet medību norises laiki un vietas būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Likumprojektā plānots iekļaut medību nomas maksas samazinājumu.

Atgādinām, ka Sēlijas militārais poligons aizņems aptuveni 25 tūkstošus hektāru lielu teritoriju Jēkabpils un Aizkraukles novadā – Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzeses un Seces pagasta teritorijās, un aptuveni tūkstoš hektāru šobrīd pieder uzņēmumiem un privātīpašniekiem. Paredzēts, ka vispirms poligonā tiks izbūvētas telšu vietas, šautuves un apmācību lauki. Tas varētu notikt tuvākā gada vai divu gadu laikā.

Apmēram ir zināms Sēlijas militārā poligona izkārtojuma plāns – apmācību teritorijas (šautuves), nesprāgušās munīcijas zonas, helikopteru nosēšanās laukumus un poligona atbalsta infrastruktūru paredzēts būvēt poligona dienvidu daļā, kas ir Zalves un Saukas pagasta teritorijās, savukārt poligona dienvidu daļā – Seces pagasta teritorijā – būtu kazarmas un cita infrastruktūra, jo tai būtisks ir dzelzceļa tuvums.

Poligons tiks iekārtots gan ar nacionālo, gan NATO finansējumu, kas lielākoties tiks ieguldīts infrastruktūras ierīkošanai.

Sandra Paegļkalne