Halovīns pretrunīgi vērtēts arī Jēkabpils novadā 9

31. oktobra vakarā pie daudzām durvīm klauvē Halovīna svinētāji, pieprasot saldumus. No ārzemēm ienākušie svētki Latvijā ar katru gadu kļūst arvien populārāki. To veicina ne vien plašais atribūtikas sortiments veikalos, bet arī pašas skolas ar dažādiem pasākumiem.

Jēkabpils novada Vīpē Halovīna ballīti organizēja Sūnu pamatskolas skolēnu līdzpārvalde. Bērni pārģērbjas mošķu tērpos, bet reti kurš zina šīs tradīcijas nozīmi.

“Parasti Halovīnos tā visi dara, lai būtu Halovīnu noskaņojums,” saka 6. klases skolniece Nellija.

Tomēr ir bērni, kuri zina – Halovīns cēlies no senajiem ķeltiem.

“Priesteri esot ģērbušies visādos spocīgos apģērbos, lai aizbaidītu visas raganas, kas ir atnākušas šajā laikā,” skaidro 9. klases skolniece Tīna.

Amerikā šī tradīcija pārvērtās par komerciālu izklaides pasākumu, kas piesaista bērnus – pat tos, kuri darbojas folklorā.

Zasas vidusskolas folkloras kopā bērniem tiek mācīts par veļu laiku un latviešu masku gājieniem.

“Es stāstu bērniem par to, kurus svētkus mums vajadzētu svinēt, – gan par Mārtiņdienas tradīcijām, gan par to, kādās maskās gājienos var iet, bet grūti iedibināt tās seno laiku tradīcijas, jo ir arī komerciālas lietas,” skaidro folkloras kopas “Zasa” vadītāja Aīda Bikauniece.

Skolotāja arī uzsver, ka liela nozīme ir tradīcijām ģimenē. Ja vecāki svin Halovīnu, arī bērni to svinēs.

“Vairāk jau man patīk Halovīns tāpēc, ka tur iet, klauvē pie durvīm, un var dabūt “končas”,” stāsta folkloras kopas “Zasa” dalībnieks Ralfs. Uz jautājumu, kādēļ tas jādara, viņš atbild: “Jo gribas organismam arī kādus saldumus.”

Bērnus piesaista arī baisie apģērbi – daudziem patīk tērpties kā spokiem un skeletiem.

Skeleta maska ir arī folkloras kopas dalībniekam Rinaldam: “Man patīk skeleta maska, jo skelets ir ar kauliem, un man tieši ir visur kauli.”

Kristīgā pasaule šos svētkus vērtē ar piesardzību. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sēlpils iecirkņa vikārs Ēvalds Bērziņš uzsver, ka svētki nav slikti, ja tajos ir prieks, rotaļas un labsirdīga jokošanās. Tomēr baznīca neatbalsta tās Helovīna izpausmes, kas saistās ar biedēšanu un ļauniem tēliem.

“To mēdz saistīt ar okultiem spēkiem, un tā saistība ir iekš tās pārģērbšanās,” skaidro Ēvalds Bērziņš. “To, ko tu tēlo, par to tu no vienas puses it kā izliecies, bet no otras puses tu savienojies kaut kādā veidā. Ja to dara ļoti regulāri, tas ir kaut kas, kas tiek iepildīts gan tajā cilvēkā, gan apkārtējā sabiedrībā.”

Turpretī folkloras pētnieki norāda, ka maskām ir cita nozīme un ka Halovīnam ir līdzības ar latviešu maskošanos. Abos gadījumos maskas bija gan veids, kā atainot savus mirušos tuviniekus, gan aizsargs laikā, kad cilvēkiem pietuvinās garu pasaule.

“Visas tās būtnes, kas tur dzīvo, kas tur mitinās, var iznākt šajā cilvēku pasaulē. Cilvēki sāka maskēties, lai apmulsinātu šīs būtnes un tās nenodarītu kaitējumu cilvēkam,” skaidro Latvijas Universitātes docents, folkloras pētnieks Ingus Barovskis.

Arī tradīcijā “Saldumus vai izjokosim” tiek saskatītas līdzības ar latviešu masku gājieniem.

“Tradīciju aprakstos, arī latvisko tradīciju aprakstos, ja nelaiž iekšā šos budēļus, šo masku gājienu, ja viņus nepacienā, arī viņi var nostrādāt kādu atriebību. Neatceros precīzi, bet, piemēram, aizlikt durvīm kaut ko priekšā, lai netiek ārā un ir jārāpjas pa logu,” stāsta Ingus Barovskis.

Pētnieks norāda, ka Halovīns un latviešu veļu laiks ar tam sekojošo maskošanos mijiedarbojas mūsdienu sabiedrībā un tas nav nekas slikts, kamēr vien izdarības nav ļaunas un nekaitē līdzcilvēkiem.

Folkloristi uzsver – skolās vairāk vajadzētu bērniem skaidrot, kas patiesībā ir pretrunīgi vērtētais Halovīns, piedāvājot arī alternatīvu – latviešu tradīcijas.

Sandra Paegļkalne

UZZIŅAI:

• Halovīna izcelsme meklējama seno ķeltu kultūrā. Svētki iezīmēja rudens ražas novākšanas perioda beigas. Ķelti jauno gadu svinēja 1. novembrī, un viņi ticēja, ka naktī pirms jaunā gada robežas starp dzīvo un mirušo pasauli izplūst un mirušo gari var apciemot zemi;
• kopā ar tuvinieku gariem uz zemes ierodas arī visādi nešķīsteņi un raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus;
• pārģērbšanās saistās arī ar tuvināšanos ar senču gariem, auglības un veselības pielūgšanu;
• liturģiskajā gadā Halovīns ievada trīs dienu ciklu, kuru veido Halovīns, Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Halovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās;
• izgrebto ķirbju tradīcija radusies, pateicoties īru leģendai par kādu vīru vārdā Džeks. Viņš grēku dēļ nav pieņemts debesīs, tādēļ bijis spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes. Vīram līdzi bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu. To viņš esot licis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījās ķirbis.