Dzimtās valodas dienā Jēkabpilī izceļ sēļu izloksni 0

Par godu Starptautiskajai dzimtās valodas dienai Jēkabpils pilsētas bibliotēka rīkoja pasākumu, kura laikā apmeklētāji varēja iepazīt Agneses Neijas pērn izdoto grāmatu “Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds” (Vienkāršāks ēdiens, stiprāki ļaudis).

“Krājums ir aizrāvis visus manus kolēģus un arī mani, jo, lasot šo grāmatu, var redzēt tās tradīcijas, kas nonākušas līdz mūsu paaudzei,” atklāj Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītāja Renāte Lenša. “Katru lappusi tu šķir un esi savā bērnībā.”

Izdevums vēsta par agrāk Sēlijā dzīvojušiem ļaudīm, senajiem laucinieku ēdieniem ar savdabīgiem nosaukumiem, kā arī piekoptajām gadskārtu un sadzīves tradīcijām. Grāmata var noderēt arī dzimtas koku veidotājiem, jo līdzās aprakstītajiem pagastiem tajā apkopoti arī senie uzvārdi. Pasākumā īpašs akcents tika likts uz sēļu valodu.

“Kad mācījos skolā, šo valodu uzskatīja par prastāku ļaužu valodu, un tajā cilvēki nerunāja, bet es esmu sākusi publiski runāt šajā valodā tikai pirms pieciem gadiem,” stāsta Renāte Lenša.

“Lai mēs viens otru saprastu, ir literārā valoda, bet, lai mēs būtu paši, mums ir vajadzīgas izloksnes,” uzskata novadpētniece Lidija Ozoliņa. “Valoda pieder pie mūsu saknēm, un būtu svarīgi to neaizmirst.”

Dzimtās valodas diena tiek atzīmēta kopš 2000. gada, un tās mērķis ir veicināt valodu un kultūru daudzveidību.

“Ja mēs atzīmējam dienu mieram, tas nozīmē, ka kaut kur ir nemiers. Ja mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu, tas nozīmē, ka mums par to jāsāk uztraukties, jārūpējas un nopietnāk tai jāpievēršas,” pauž Aknīstes bibliotēkas bibliogrāfe Līga Jaujeniece.

Pasākuma dalībnieki norādīja arī uz mūsdienu problēmu – jaunieši savā ar vien vairāk sarunājas angļu valodā.

“Jaunieši jau nav vainīgi, ka viņi to nezina — vienkārši tie, kas zina, piecieš, ka jaunietis kļūst seklāks savās valodas zināšanās un lietojumā, un mēs tam nepievēršam uzmanību,” uzskata Līga Jaujeniece. “Manuprāt, tā ir liela krīze, kas tagad notiek ar latviešu valodu.”

Pasākums apmeklētāju vidū raisīja diskusijas un lika aizdomāties, kāpēc izloksnes nereti tiek uztvertas kā “vienkāršākas” un paredzētas tikai mājas videi, lai gan tās ir pilnvērtīga valodas daļa un būtiska identitātes zīme. Sanākušie atzina arī, ka, runājot izloksnē, cilvēki nereti kļūst tiešāki, īstāki un patiesāki.

Kate Katrīna Strode