Dienas centrā “Kopā būt” kopīgi gatavojas ziemai 3

Dienas centrā “Kopā būt” kopā sanāk un ar receptēm dalās bieži. Šoreiz saimnieces rosās pie ziemas krājumu gatavošanas. Virtuvē virmo biešu kaviāra aromāts un rasoļņika sātīgā smarža, kas gatavots pēc saimnieces Ņinas receptes. Vien trūkst tomātu – laikapstākļi šovasar nelutināja, un raža izdevās pavisam pieticīga.

“Man patīk tādi asāki, bet šeit es negatavoju tik asus, jo ne visiem garšo; mājās es pielieku vēl asāku pipariņu,” teic saimniece Ņina Lorence.

Ņina ziemai gatavojas katru gadu, un burciņu rindas viņas pagrabā mirdz dažādās krāsās – marinēti gurķi un kabači, ziemas salāti, kā arī citi gardumi. Bērnībā šie darbi bija kopā ar mammu, bet nu viņa savas prasmes nodevusi meitai.

“Meita, par cik dzīvo Valmierā, pati sev gatavo krājumus; man pašai citreiz paliek pāri, ko vasarā izmantoju, kad slinkums gatavot,” smejas Ņina. “Man ir tāds blociņš, kurā pierakstītas receptes praktiski no jaunības dienām. Blociņā man ir aptuveni 50 receptes kopumā.”

Daļa recepšu nāk no mammas un citiem radiniekiem, citas – atrastas vecās grāmatās un avīzēs, bet mūsdienās palīdz arī internets. Arī pārējās dāmas, kuras šodien palīdz Ņinai un smeļas iedvesmu, ir īstas ziemas krājumu meistares – katrai savi knifi un noslēpumi.

“Tas ir atspaids ziemā – nav jāiet uz veikalu pirkt to produkciju,” saka dienas centra “Kopā būt” apmeklētāja”Marija Pilāne.“Un, ja tur vēl ir daudz ķīmijas un citu kaitīgu vielu, es vismaz zinu, ko esmu ielikusi burciņās pēc savām garšas kārpiņām. Pirmkārt, jābūt kvalitatīvām izejvielām; ja dārzā man pašai tās ir audzētas, es zinu – tikko no dobes, tad virtuvē un pēc tam burkā.”

“Agrāk es liku lielākās burciņās, bet tagad tādās ceturtdaļlitra, jo nav iespējams apēst,” atklāj Velta Antanoviča. “ Es neesmu pieradusi pirkt veikalā; man liekas, ka pašas gatavotie ir garšīgāki.”

Krājumu gatavošana kā sistemātiska mājsaimniecības prakse Latvijā veidojās līdz ar lauku sētu attīstību un zemkopības izplatību — apmēram 18. gadsimtā. Savukārt gatavošana burkās ar vāciņiem un ilgstošu vārīšanu kļuva populāra tikai 19. gadsimta otrajā pusē. Lai arī šī ir sena tradīcija, vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību joprojām gatavo ziemas krājumus, visbiežāk marinētus gurķus, ievārījumus un tomātu konservus.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Dienas centrā “Kopā būt” kopīgi gatavojas ziemai” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025