Daugavā krītas ūdens līmenis, tomēr bīstamība Jēkabpilī vēl pastāv 7

Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils augstāko atzīmi sasniedza aizvadītās sestdienas rītā, kad tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu. Līdz pirmdienas pēcpusdienai līmenis bija krities par vairāk nekā 80 centimetriem, tomēr joprojām pastāv risks, ka Daugavas aizsargdambis var neizturēt spiedienu. Dambja stiprināšanas darbi norit nepārtraukti. Atbildīgie dienesti jau vairākas diennaktis strādā riska zonā.

Arī Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona vecākais zemessargs Mareks Pujāts strādā pie dambja: “Šobrīd bailes vairs nav tik lielas, bet tas pirmais periods tiešām bija tāds, ka tu esi neziņā. Cilvēkiem parasti sākas panika, ja kaut kas tāds notiek. Tu esi neziņā, tu neesi saskāries ar tādām situācijām, līdz ar to tu pat nezini, kā tu rīkosies tādā situācijā. Paldies Dievam, ka nekas drausmīgs nav noticis un dambis ir izturējis. Mēs naktī piesaistījām papildspēkus, kas palīdzēja stiprināt aizsargdambi. Mēs varam visiem pateikt paldies, uzsist pa plecu, ka labs darbs izdarīts. Bet stiprināšanas darbi joprojām turpinās, tehnika pieved smiltis un akmeņus, visa dambja garumā problemātiskās vietas tiek stiprinātas. Šobrīd tas ir galvenais uzdevums.”

Lai gan speciālisti regulāri brīdina iedzīvotājus, lai netuvojas riska zonai, ir vieglprātīgie, kas ignorē šo aicinājumu. Tas traucē dienestiem veikt darbus.

“Mēs lūdzam, lai cilvēki to nedara!” uzsver Mareks Pujāts. “Ir cilvēki, kas ir ļoti zinātkāri, viņi iet un izmēģina, izaicina likteni. Viņi pat nezina, kā rīkosies, ja arī kaut kas notiks.”

Brīvdienās Jēkabpilī applūda plašas teritorijas. Vissmagāk plūdi skāruši dzīvojamās mājas, vasarnīcas, saimniecības ēkas un uzņēmumus Daugavas kreisajā krastā, Mežrūpnieku un Bebru mikrorajona teritorijā. Lieli zaudējumi radušies uzņēmumam SIA “Ošukalns”, kur plūdu dēļ ir pilnībā pārtraukta lielākās zāģētavas un taras sagatavju nozares darbība.

“Tas viss atradās zemākajā vietā, protams, arī serviss – viss ir zem ūdens,” stāsta SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. “Tagad ūdens ir nedaudz nokrities, tūlīt sākam organizēt baļķu savākšanu, jo baļķi peld apmēram tā, kā agrāk tos pludināja pa Daugavu, tagad tie peld visā teritorijā. Tur, kur ir seklāks, mēs vāksim tos baļķus kopā.”

Liels darbs tika ieguldīts, lai glābtu applūdušajā teritorijā esošo sakaru torni. Ugunsdzēsēji ap to izvietoja piepūšamās pretplūdu barjeras un no izveidotās noslēgtās zonas ap torni tika atsūknēts ūdens. Bija applūduši vairāki ielu posmi, kas tika slēgti satiksmei, tāpat darbību bija pārtraukuši daudzi lielveikali un citi uzņēmumi. No plūdu skartajām teritorijām kopš 8.janvāra līdz šim ugunsdzēsēji evakuēja 35 cilvēkus.

VUGD Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Raivis Pužulis saka: “Mums ir laivas ekipējumā, mēs nodrošinām gan ar laivām, gan ar dēļiem. Pagaidām nav gadījušies nopietni sarežģījumi cilvēku evakuācijā. Problēma, ka daudzi cilvēki atsakās evakuēties, turpina palikt savās mājās, uzskatot, ka bīstamība nav tik nopietna. Atkārtoti visus aicinu pamest bīstami applūstošās teritorijas, jo mūsu dambis jau ir piesūcināts ar ūdeni, jebkurā brīdī viņš var neizturēt. Brīdī, kad vižņu masa ies pāri dambim, varētu tikt apgrūtināta arī mūsu darbība. Mēs nevarētu pirmajās minūtēs nokļūt līdz tiem cilvēkiem, kuri palikuši savās mājās.”

Daugavas labajā krastā situācija ir uzlabojusies, tādēļ Jēkabpils novada pašvaldība šodien atļāvusi labā krasta iedzīvotājiem atgriezties mājās. Tomēr, ņemot vērā kreisā krasta dambja neizturību, joprojām savās dzīvesvietās nav rekomendēts atgriezties kreisā krasta iedzīvotājiem. Vairāki cilvēki ir izmantojuši iespēju apmesties pašvaldības nodrošinātajās pagaidu mītnēs pilsētas skolās.

Jēkabpiliete Rita jau vairākas dienas dzīvo Jēkabpils 2.vidusskolas sporta zālē: “Viss kārtībā, baro vienreiz dienā par velti. Nekas nav jāmaksā. Tepat kafija ir, tēju var iedzert, siltu dzērienu. Tepat var nomazgāties. Sievietes, kas te strādā, arī ļoti labi izturas. Gribas uz mājām, bet skriet pagaidām nav vēlams.”

Evakuējusies arī Katrīna, kura uztraukusies par savu māju. Evakuācijas brīdī ūdens vēl nebija ticis iekštelpās. “Skatos, tur blakus gan upē ūdens augsts, gan no apakšas nāk ūdens,” atceras Katrīna. “Blakus mājas peld. Es lūdzos Dievu, lai nepieļautu to sliktāko. Nu jau runā, ka ūdens esot mazāk, dod Dievs, ka drīz varēsim doties mājās.”

Pirmdien situācija Jēkabpilī uzlabojusies – ūdens vairs nepārklāj Rīgas ielu, tādēļ tur atvērta satiksme, tāpat darbību atsākuši lielveikali, kuri iepriekšējās dienās bija slēgti. Tomēr iedzīvotāji aicināti nezaudēt modrību un turpināt ievērot visus atbildīgo dienestu norādījumus, jo plūdu un dambja pārraušanas risks joprojām pastāv.

Ūdens līmenis Daugavā krītas, tomēr bažas rada vairāk nekā 25 kilometru garais vižņu sastrēgums, kas stiepjas no Jēkabpils līdz Pļaviņu ūdenskrātuvei. Pašvaldība ar piesaistīto hidrologu un citu speciālistu palīdzību meklē risinājumus, lai ledu izkustinātu. Jau vairākas dienas darbinieki riskē, ar ekskavatoriem stāvot uz upes vižņiem un laužot ledu lejpus Jēkabpils esošajā Sakas upē, lai atbrīvotu ceļu Daugavai un tās sāntekai – Sakas upei. Iepriekš jau nedaudz izdevies izkustināt ledu, tādēļ darbs tiek turpināts.

Sandra Paegļkalne