Daļa vecāku nevēlas vakcinēt savus bērnus pret infekcijas slimībām 0

Ģimenes ārstus uztrauc pēdējo gadu tendence – atteikšanās no vakcinācijas pret bīstamām un nāvējošām infekcijas slimībām. Negatīva nostāja pret vakcīnām ir arī daļai vecāku, kuri nevēlas vakcinēt savus bērnus.

Bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautas valsts apmaksātas vakcinācijas pret virkni bīstamu slimību, piemēram, difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu un citām. Pirmajās dzīves dienās zīdaiņi tiek vakcinēti pret B hepatītu un tuberkulozi, savukārt pārējās vakcīnas jāsaņem, sasniedzot konkrētu vecumu. Vairums vecāku izvēlas izmantot šo iespēju, tomēr ir tādi, kuri kategoriski atsakās no jebkādas vakcinācijas savam bērnam.

“Konkrētajā gadījumā man vecāki saka, ka tā ir viņu apzināta izvēle, ka viņi saprot manu nostāju,” stāsta ģimenes ārsts Māris Belte. “Es par to neesmu priecīgs, jo vienmēr, kad tas bērniņš saslimst, man uzreiz ir jādomā, vai tur nav kāda no šīm infekcijām, no kurām būtu varēts izvairīties.”

Pēdējos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri vakcīnas iedala “vecajās labajās” un “modernajās – sliktajās”, iebilstot pret tām, kuras izstrādātas nesenākā pagātnē.

“Ažiotāža, kas bija saistībā ar kovidu un kovida vakcināciju, pavilka līdzi ļoti daudz cilvēku, kas vispār sāka nevakcinēties arī pret citām slimībām,” saka ģimenes ārsts.

Viņš pamanījis, ka izteikta pretestība ir vakcīnai pret cilvēka papilomas vīrusu, kas būtu jāsaņem, sasniedzot 12 gadu vecumu. Šī pote pasargā ne tikai no dzemdes kakla vēža, bet arī citām onkoloģiskām saslimšanām.

“Mūsdienās jau ir pierādīts, ka vakcīna spēj novērst katru 10. vēzi, kas ir ļoti daudz, ja mēs par 10 procentiem varam mazināt onkoloģiju dzīvē,” uzsver Māris Belte.

Vakcinācijas nozīme sevišķi aktuāla kļuvusi, sākoties masalu uzliesmojumam Latvijā. Daudzi šo bīstamo slimību jauc ar masaliņām, bet abas kaites izraisa dažādi vīrusi, turklāt masalas parasti norit daudz smagākā formā ar krietni augstāku komplikāciju risku.

“Vajadzētu būt, lai 95 procenti bērniņu būtu vakcinēti, tomēr mums ir apmēram 90 procenti. Ja mums nav 95 procentu aptvere pret masalām, arī pret citām bērnu infekcijām, tad draud uzliesmojumi,” skaidro ģimenes ārsts.

Visbiežāk bailes no vakcinācijas balstās uz stereotipiem un mītiem.

“Cilvēki jāizglīto, lai viņi nedala – dabīgā imunitāte un mākslīgā,” saka Māris Belte. “Es teikšu tā, ka nav nekā dabīgāka par imunitāti, kas rodas vakcīnas rezultātā, jo vakcīna inducē imūno atbildi, bet tas mehānisms, kā veidojas imunitāte, ir pilnīgi dabīgs. Turklāt tas ir mīts, ka dabīgais ir labi, mākslīgais – slikti. Arī mušmires ir dabīgas.”

Ģimenes ārsts uzsver, ka sabiedrība būtu daudz vairāk jāizglīto par vakcīnām un to nozīmi, jo tās ir vienīgais efektīvais līdzeklis cīņā pret daudzām bīstamām un nāvējošām slimībām.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Daļa vecāku nevēlas vakcinēt savus bērnus pret infekcijas slimībām” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025