Ciemos pie “Sēlijas sudraba” ieguvējām Gricgales krogā 1

Sēlijā izsludināts konkurss “Sēlijas sudrabs”, lai godinātu tos iedzīvotājus, kuri ar savu darbu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina sēļu vēsturisko zemi. Konkurss tiek organizēts jau ceturto gadu. Šā gada uzvarētāji būs zināmi oktobrī, bet iepriekšējos gados jau godināti deviņi laureāti, kā arī vairāki desmiti konkursa nominantu un viņu pieteicēju. Divas kādreizējās konkursantes rūpējas par unikālu vēstures mantojumu – Gricgales krogu.

Biedrības “Upmales mantinieki” valdes priekšsēdētāja Lidija Ozoliņa par Latvijā vecāko krogu varētu stāstīt stundām ilgi. Pagājuši jau astoņi gadi, kopš Lidija kopā ar domubiedriem uzņēmās rūpes par Lietuvas pierobežā – Pilskalnes pagastā esošo Gricgales krogu. Barons to atvēra 1831. gadā. Pagāja laiks, un ēku savā īpašumā ieguva nesen mūžībā aizgājušās Sēlijas rakstnieces Lūcijas Ķuzānes ģimene, kas telpas izmantoja dzīvošanai. “Upmales mantinieki” Ķuzānes dzimtās mājas apsaimnieko kopš brīža, kad rakstniece pati vairs nespēja parūpēties par īpašumu.

“Būtībā esmu kļuvusi avantūriste pēc pusmūža gadiem – lēkt visā jaunajā, nezinot, kas tur būs, kā tas būs, vai sanāks, vai nesanāks, bet, ja ir atbalstītāji, tad to var,” saka Lidija Ozoliņa.

Atbalstītāju Lidijai netrūkst. Evita Mazjāne ir Gricgales kroga “mājas gariņš” – viņa brīvprātīgi uztur kārtībā gan ēku, gan dārzu, vada ekskursijas un palīdz pasākumu organizēšanā.

“Mans brīvais laiks būtībā tiek pavadīts šeit. Mājas ir otrā ziņā,” stāsta kroga pārzine Evita Mazjāne. “Krogs ir jāuztur kārtībā, viesi jāuzņem, pankūkas jāizcepj. Viss ir jāizdara. Ja mēs to nedarīsim, tad šīs vietas arī vairāk nebūs. Tas laikam arī dod to motivāciju, ka ir jānāk un jādara. Ja norūc pērkons, kaut kas ir bijis – braucu skatīties, vai viss ir kārtībā.”

Par nesavtīgo ieguldījumu kultūras pieminekļa uzturēšanā Evita Mazjāne tika pieteikta konkursam “Sēlijas sudrabs” un saņēma nominanta piemiņas balvu. Savukārt Lidija Ozoliņa ieguvusi konkursa galveno balvu – sudraba rotadatu ar vilka siluetu. Pateicoties Lidijai un viņas komandai, Gricgales krogs ir atvērts tūristiem, tajā tiek organizētas Klaču sestdienas un citi kultūras pasākumi. Dziļā vēlme saglabāt šo Sēlijas vēstures mantojumu neļauj Lidijai nolaist rokas, lai gan īpašums ir ļoti sliktā stāvoklī.

“Žēl jau būtu aizlaist postā, jo šis ir laikam vienīgais krogs Latvijā, kas ir saglabājies tik autentisks, bet īstenībā šim krogam pašlaik vajag ļoti milzīgu palīdzību,” stāsta Lidija Ozoliņa. “Pirmkārt, jumts ir diezgan caurs, otrkārt, prasās renovācija. Mums ir ķirmji griestos, stenderēs, visur kur. Šie “īrnieki” būtu jādabū laukā. Vai to spēs izdarīt Lūcijas Ķuzānes mantinieki? Grūti pateikt.”

Tieši šādus – čaklus, darbīgus sēļus, kuri dara, neprasot: “Kas man par to būs?”, ik gadu godina konkursā “Sēlijas sudrabs”. Konkursu organizē biedrība „Ūdenszīmes” un biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””.

“Tie sēļi, kas strādā, kuri skrien kā traki, ir aktīvi, kādu dienu apdomā: “Bet vai man to vajag, kam man to vajag, vai citiem arī vajag, ko es te daru? Ko es te sitos kā traks?” Tam tas “Sēlijas sudrabs” ir paredzēts,” skaidro “Sēlijas salas” pārstāve Anda Svarāne. “Ir jāpasaka, ka tu mums esi vajadzīgs, ka bez tevis Sēlija nevar pastāvēt, bez tevis arī neviens par Sēliju nezinās.”

Arī šogad ikviens Sēlijas iedzīvotājs vai organizācija aicināta pieteikt konkursam savus kandidātus. Par pretendentu ir jāuzraksta literārs darbs brīvā formā. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 12. septembrim, bet “Sēlijas sudraba” apbalvošanas pasākums notiks 11. oktobrī Viesītē. Sīkāka informācija par konkursu un pretendentu pieteikšanu pieejama: ŠEIT.

Sandra Paegļkalne