Braucot no kalna, bērns Jēkabpilī gūst apakšžokļa lūzumu 4

Jēkabpils bērni ļoti priecājas par sniegu un tā radīto iespēju izbaudīt ziemas priekus. Tomēr aizvadīto dienu statistika liecina – arī braukšana no kalna var būt bīstama. Kādai sešgadīgai meitenei vizināšanās no kalna ar ragavām beigusies ar apakšžokļa lūzumu un ārstēšanos Rīgā. Uz kalna sastaptie bērni saka – tas noticis, ietriecoties soliņā.

Tas nav vienīgais nelaimes gadījums – janvāra pirmajās dienās Jēkabpils reģionālajā slimnīcā no 10 mazajiem pacientiem pieci traumas guvuši, slēpojot, slidojot vai vizinoties no kalna. Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ziņo par vairāk nekā 50 bērniem, kuri šogad vērsušies iestādē pēc neveiksmīgiem braucieniem no kalna.

“Lielākā daļa ir kritieni, bieži vien kāds ietriecas kādā kokā vai stabā, vai arī savā starpā saskrienas,” stāsta BKUS bērnu ķirurgs Timurs Zurmutaī. “Biežāk, protams, tās ir kādas vieglas traumas – sasitumi, nobrāzumi, bet mēdz būt arī nopietnākas traumas, arī lūzumi – gan roku, kāju lūzumi, gan arī mugurkaula skriemeļu lūzumi. Tādus pacientus pirmajā Jaunā gada nedēļā mēs jau vairākus esam redzējuši.”

Ārstu pieredze liecina – braukšana no kalna var radīt tik smagas traumas, ka atlabšana var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Ja nepieciešama ķirurģiska palīdzība, tad, protams, tur ir iesaistīti daudzi kolēģi. Pēc operācijām arī nepieciešama atlabšana un rehabilitācija, fizioterapija, pielāgošanās režīmam, kāda palīglīdzekļa lietošana, lai ārstēšana būtu pēc iespējas veiksmīgāka,” skaidro BKUS bērnu ķirurgs.

Jēkabpilī ir vairāki kalni un pauguri, ko bērni izmanto ziemas priekiem. Visiecienītākais ir Jēkabpils Mežaparka kalns. Sastaptie vecāki atzīst, ka bērni jāpiesaka un jāpārrunā ar atvasēm drošības noteikumi.

“Jāstāv vienkārši un jāskatās, un jābūt tā, ka nevar viens aiz otra braukt lejā,” saka jēkabpiliete Marita. “Tur jābūt tomēr kaut kādai distancei, jāskatās – kad viens nobrauc, tad var nākošais. Citreiz, kad te noskaties, tad viens pēc otra iet. Tad tik saķer galvu un skaties, jo reāli nobremzēt jau nevar. Tas tik strauji notiek. Tas vienkārši ir viens mirklis.”

“Kad bērni bija maziņi, mēs jau arī mācījām viņus... Šeit nav koku, kur ieskriet, jo visur kalniņi priekšā, bet ja iet ragavas uz koku, tad labāk ir gāzties ārā uz sāniem,” saka Jēkabpils novada iedzīvotājs Jānis. “Tā tagad bērns zina, ja iet kaut kur nost no trases, tad labāk apgāzties, kamēr neesi uzņēmis ātrumu. Tad arī nesavainosies tik daudz.”

Mediķi aicina vecākus pieskatīt bērnus, kad viņi brauc no kalna, pirms braukšanas pārbaudīt braucamrīka tehnisko stāvokli, kā arī pārliecināties, vai tuvumā nav bedru, stabu, koku vai citu objektu, kuros var ietriekties. Tāpat svarīgi, lai pakājē nav ceļa, pa kuru pārvietojas automašīnas vai gājēji. Diemžēl Jēkabpilī ne visi bērnu iecienītie kalni ir droši, dažviet pakājē ir koki, soliņi vai citi objekti.

Sandra Paegļkalne