Bāriņtiesas pārmaiņu priekšā – tiek apsvērta arī likvidācija 2

Gada laikā Tiesībsarga birojā saņemti vairāk nekā 80 iesniegumi, sūdzoties par bāriņtiesu darba kvalitāti. Kritika izskan gan par pieņemto lēmumu pamatotību, gan citiem aspektiem.

“Izteikti bāriņtiesa nostājas viena vai otra vecāka pusē. Tātad nevis vienāda attieksme pret mammu un tēti, piemēram, bet uzreiz ir favorīti,” vienu no problēmām akcentē tiesībsardze Karina Palkova. “Vēl mani ļoti pārsteidza, ka atsaka uzklausīt bērnu, ko vecāks ir atvedis uz bāriņtiesu.”

Daļai bāriņtiesās strādājošo nav juridiskās izglītības, savukārt lēmumu pieņemšanā dažkārt jūtama pašvaldības ietekme. Tāpēc tiesībsardze uzskata, ka jābūt pārmaiņām, un viens no skarbākajiem risinājumiem varētu būt bāriņtiesu likvidēšana, funkcijas nododot citām institūcijām.

“Daļa funkciju, manā ieskatā, varētu aiziet sociālajiem dienestiem, savukārt lēmumu pieņemšana gan būtu tiesas kompetence,” saka Karina Palkova. “Apzinos, protams, ka tas ir slogs. Šīs lietas ir ārkārtīgi sarežģītas, tāpēc tās būtu jāskata kompetentiem cilvēkiem ar pieredzi tieši tiesību jautājumos.”

Daļa bāriņtiesu no komentāriem atteicās, bet tie, kuri piekrita, saka – tā ir profesijas nomelnošana.

“Šis darbs ir sarežģīts, un arī cilvēkresursu problēmas ir bāriņtiesās. Kļūdas gadās, bet attiecināt atsevišķus gadījumus uz visiem bāriņtiesu darbiniekiem vai profesiju kopumā – šis ir tāds nepelnīts apvainojums bāriņtiesām,” savu viedokli pauž Valmieras novada Bāriņtiesas priekšsēdētājs Andris Alpeus.

Pašvaldībās, kas ir bāriņtiesu dibinātājas un arī uzturētājas, ir atšķirīgi viedokļi – Līvānu novadā uzsver, ka darba kvalitāti ietekmē ierobežotie resursi, tādēļ būtu jārod papildu līdzekļi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei.

“Pirms vairākiem mēnešiem mums bija saskarsme ar to, ka nav iespējams atrast darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju. Plaisa starp vidējo atalgojumu, kāds ir bāriņtiesā, un šo kvalifikācijas nepieciešamību, ir diezgan augsta,” teic Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Smirnova.

Savukārt Jēkabpils novada pašvaldībā piekrīt, ka reorganizācija tiešām būtu vajadzīga.

“Neminēšu konkrētu bāriņtiesu, bet es tiku informēta par bāriņtiesas darbinieku, kurš vispār nepārzina adopcijas procesu,” stāsta Jēkabpils novada domes Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Elīna Bataraga. “Tāpat mēdz būt darbinieki, kuri lemj vairāk subjektīvi nevis objektīvi. Subjektīvo vajadzētu mēģināt izskaust. Ja mēs radītu tādu sistēmu, kas būtu vairāk līdzīga tiesu sistēmai vai tiesu sistēmas daļa, tad tas varētu mazināt šo ietekmes faktoru, kur pazūd šī objektivitāte.”

Jēkabpils novada Sociālais dienests cieši sadarbojas ar bāriņtiesu. Dienestā uzsver, ka sadarbība lielākoties ir laba un tikai atsevišķos gadījumos mēdz būt situācijas, kad abu iestāžu viedokļi nesakrīt.

“Par mērķa sasniegšanas instrumentiem, kādi tiek lietoti, – tie dažreiz varbūt ir tādi, kas mums ir mazāk pieņemami,” saka Jēkabpils novada Sociālā dienesta Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem sektora vadītāja Ritma Rubina. “Mēs varbūt tā nerīkotos attiecībā uz konkrētiem vecākiem vai attieksmi pret vecākiem, bet jāņem arī vērā, ka ir arī vecāki, kas dažādu iemeslu dēļ nāk ar konkrētu attieksmi pret bāriņtiesu, cits varbūt ir agresīvi noskaņots. Tas varbūt izraisa nākamo soli, ka pret to vecāku attieksme ir nedaudz citādāka, bet es neteiktu, ka tas ir bieži bijis.”

Tikmēr Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijā uzsver, ka šāda reforma nozīmētu fundamentālas izmaiņas pārvaldībā.

“Strukturālas pārmaiņas var apsvērt, ja tās balstītas kopīgā izvērtējumā, ir rasti atbilstoši resursi un nodrošināts ilgtspējīgs atbalsts, kas sniegs reālu ieguvumu bērniem un ģimenēm. Esam gatavi ciešai sadarbībai, lai kopīgi stiprinātu profesionālu un ilgtspējīgu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu,” tā rakstiskā komentārā pauž Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valde.

Arī tiesībsardze piekrīt, ka sistēmas pārveidošanai nepieciešama rūpīga izvērtēšana, tādēļ nākamajā gadā tiek plānotas sarunas ar visām iesaistītajām institūcijām.

Sandra Paegļkalne