Atkarību riski skar arvien jaunākus Jēkabpils novada jauniešus 7

Jaunieši tiek iebērti sietā, kas simbolizē pusaudžu gadus – un ne visi graudi izbirst cauri. Tie, kuri “iestrēgst”, nereti ir tie, kurus nomoka dažādas atkarības. Lekcijās par atkarību riskiem un cēloņiem parasti tiek iesaistīti bērni, sākot no 11 gadu vecuma. Atašienē klausītāju vidū bija gan 4., gan 9. klases skolēni – mazāku izglītojamo iekļaušana bija skolas iniciatīva.

“Viņi novēro, ka bērni ar atkarību izraisošām vielām saskaras arvien jaunākā vecumā. To gan neredzu visur — iespējams, parādās atšķirības starp reģioniem, pilsētām un lauku skolām,” atklāj atkarību speciāliste un psiholoģe Elīna Brila.

Speciālistes pieredze rāda – 9. klasē gandrīz katrs jau ir ko mēģinājis.

“Esmu mēģinājusi vienu reizi, un ar to man pietika,” saka Sūnu pamatskolas 9. klases skolniece Evelīna. “Arī draugi ir mēģinājuši un piedāvājuši, taču mani tas nesaista. Elektroniskās cigaretes esmu izmēģinājusi.

Ārpus kameras Evelīna atklāj, ka draugi produktus iegādājas “Telegram” grupās, tam tērējot stipendijas un vecāku doto kabatas naudu. Lai izglītotu jauniešus, skolas apmeklē arī Valsts policijas darbinieki; dažreiz tās apmeklē kopā ar kinologu.

“Pārbaudām klases, ģērbtuves – varbūt kāds ir lietojis, kāds ir paslēpis. Parasti ir tā, ka mēs atrodam elektroniskās sasmēķēšanas ierīces,” informē VP Austrumzemgales iecirkņa Prevencijas grupas galvenā inspektore Diāna Stivriņa.

Šogad 10 mēnešos notikuši 18 šādi reidi, turklāt policija patrulē arī pilsētā. Visbiežāk problēmas saistītas ar smēķēšanu, tomēr ik gadu parādās arī pāris gadījumi ar sintētiskajām narkotikām un līmes ostīšanu. Par soda mēriem lemj administratīvā komisija. Viens no risinājumiem – sūtīt bērnu uz sociālo dienestu. Šogad Jēkabpils novadā konsultācijas apmeklējuši aptuveni 30 jauniešu, pērn – 32.

“Viņi ne vienmēr vēlas nākt uz šo kabinetu un nereti izvairās runāt par savām problēmām, taču mēs cenšamies palīdzēt,” skaidro Jēkabpils novada Sociālā dienesta Sociālā darbiniece Marika Kitova. “Daži jaunieši pie mums vairs neatgriežas, bet skumji ir tas, ka citi atgriežas jau otro vai pat trešo reizi."

Jauniešiem, kuri pieķerti atkārtoti, tiek piedāvāts doties uz rehabilitācijas centru. Šogad tādi bijuši seši. Paralēli tiek strādāts arī ar vecākiem.

“Arī vide, kurā jaunietis ir audzis, ir ļoti būtiska,” norāda Sociālā dienesta Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem sektora vadītāja Ritma Rubina. “Ja vecāki paši lieto atkarību izraisošas vielas, jaunietim var šķist, ka tas ir normāli, tādēļ nepieciešams strādāt ar visu ģimeni.

Ritma uzsver – katrs gadījums ir individuāli risināms, un problēmas skar gan labi situētas, gan riska ģimenes. Tomēr eksperti norāda - problēma vēršas plašumā visā valstī.

Kate Katrīna Strode