Ar Eiropas atbalstu uzlabos 570 patvertnes, tostarp deviņas – Jēkabpils novadā 1

Zaļā patvertnes zīme vēl nenozīmē, ka objekts ir pilnībā pielāgots patvērumam krīzes brīdī. Daudzviet telpām nepieciešams remonts, bet pašvaldībām trūkst līdzekļu. Drīzumā vietvaras un valsts iestādes saņems vairāk nekā 22 miljonus eiro no Eiropas fonda 570 patvertņu labiekārtošanai.

Jēkabpils bērnudārza “Auseklītis” pagrabā atrodas viena no patvertnēm, kuras remontam tiks piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests telpas ir atzinis par daļēji atbilstošām īslaicīga patvēruma vajadzībām, tādēļ ir jāveic uzlabojumi.

“Var just, ka šeit trūkst gaisa un nav ventilācijas,” stāsta Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts. “Tas būtu primārais – ir jāierīko laba ventilācija, tāpat jāierīko vieta, kur pieslēgt ģeneratoru, jāuztaisa mazajiem logiem, kas ir uz ārpusi, aizvari.”

Tāpat jāierīko sanitārais mezgls un atsevišķās pagraba telpās jāuzlabo grīdas segums.

Līdzīgas problēmas ir arī citās pašvaldībai piederošajās patvertnēs, kuru kopskaits ir 75. Tomēr Iekšlietu ministrijas sagatavotajā sarakstā iekļauti deviņi Jēkabpils novada objekti, kuru labiekārtošanai būs pieejami Eiropas līdzekļi.

“Prioritāte bija, ka šīs patvertnes jau šobrīd atbilst vai daļēji atbilst vadlīnijās noteiktajiem nosacījumiem un atrodas pēc iespējas blīvāk apdzīvotā vietā, lai pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam tās būtu pieejamas,” skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš.

Ņemot vērā šos kritērijus, atbalsta saņemšanai tiek virzīti kopumā 570 objekti. Tuvākajā laikā sāksies projektu iesniegšana, bet finansējums pašvaldībām būs pieejams tikai pēc pieteikumu izvērtēšanas.

Paralēli Jēkabpils novada pašvaldība iegulda arī savus līdzekļus citu patvertņu uzlabošanai. Šā gada budžetā šim mērķim ieplānoti 100 tūkstoši eiro, un nesen jau veikti remontdarbi Rīgas ielā 192. Tur pagrabs tiks izmantots vēl vienam mērķim – jaunsargi ikdienā telpas izmantos kā šautuvi.

Tomēr iedzīvotāji akcentē būtisku problēmu – ar patvertņu zīmēm pie ēkas nepietiek, lai cilvēki būtu informēti.

Zasas iedzīvotāja Ilzīte uz jautājumu, vai viņa zina, kur ir tuvākā patvertne, atbild: “Nezinu, es laukos dzīvoju.”

Jēkabpiliete Zanda saka: “Vajadzētu vairāk informācijas, kaut vai apzīmēt uz pieturām, kur ir tuvākā patvertne. Cilvēks izkāpj pieturā, viņš jau nezina, kur vērsties. Nekādas informācijas nav.”

Jēkabpiliete Agrita zina, kur ir viņas dzīvesvietai tuvākā patvertne, bet arī uzsver, ka vajadzētu vairāk informācijas: “Ja es nebūtu redzējusi bērnudārzā, ka tur ir patvertnes zīme, es nezinātu.”

“Mēs redzam, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir parādījis publiski šīs patveršanās vietas,” saka Ilmārs Luksts. “Tad mums arī nav nekādu šķēršļu publicēt sarakstu kaut vai novada avīzē, lai iedzīvotāji zina, kur ir tās tuvākās vietas.”

Šobrīd karte, kurā norādītas patvertņu atrašanās vietas, ir pieejama mobilajā lietotnē “112 Latvija” un mājaslapā 112.

Sandra Paegļkalne