Andris Vaivods atminas Barikāžu laiku 3

1991. gada 13. janvārī Rožupē aptuveni 55 cilvēki sasēdās divos autobusos un devās uz 11. novembra krastmalu, lai piedalītos Latvijas Tautas frontes rīkotajā Vislatvijas protesta manifestācijā sakarā ar bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā.

“Tā bija iespaidīga manifestācija,” stāsta Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. “Es atceros, viss tilts pāri Krastmalai – nebija, kur cilvēkiem paiet uz malu, gan karogi, gan Latvijas, gan Lietuvas, visas trīs valstis pieprasīja neatkarību. Militārie spēki un helikopters lidoja virs galvas. Mēs sapratām, kaut kur pie tā emocionālā un lielā pacēluma, ka tas nebūs tā vienkārši. Vai apstāsies pie Viļņas, vai arī turpinājums būs Rīgā.”

Pēc manifestācijas līvānieši devās mājup. Andris Vaivods atminas, ka mājupceļā pa radio dzirdēja aicinājumu celt barikādes, lai sargātu Rīgu. Trīs stundu laikā 10 cilvēki no Rožupes bija gatavi doties atpakaļ uz galvaspilsētu.

Tie bija Vitālijs Salcevičs, Aivars Ancāns, Valdis Daugavietis, Vitauts Stonkuss, Andris Lācis, Konstantīns Šilovs, Ivars Batarāgs, Kārlis Bulmeisters, Aloizijs Kančs un Andris Vaivods.

“Mājās palika mazas meitenes, ģimenes un viss, bet kam tad mēs to darījām? Mēs to darījām par mūsu brīvību un nākotni,” teic Andris Vaivods. “Ogrē mēs sastapām lielo transportu, gan lieljaudīgus traktorus, gan baļķvedējus. Mēs vispār nezinājām, vai mūs ielaidīs Rīgā.”

Līvānieši Barikādēs atradās pie Zaķusalas televīzijas ēkas.

“Piebraucot pie ēkas, transporta vispār nebija,” atminas Andris Vaivods. “Mēs bijām vieni no pirmajiem, pulksten 4:00 bijām jau pie Zaķusalas. Es iegāju iekšā priekštelpā, un tur darbojās dakteri. Es prasīju, kur nepieciešams reģistrēties, jo mēs esam atbraukuši. Man atbildēja, ka reģistrācija vēl nenotiek. Pēc šī es izgāju ārā, mēs ļoti tuvu Zaķusalai novietojām autobusu un gaidījām.”

Lielākā daļa laika tika pavadīta autobusos vai pie ugunskura vietām, taču nepārtraukti bija jūtama spriedze un neziņa par to, kas notiks tālāk.

“Bija tāds brīdis, kad mēs visi nostājāmies pie Zaķusalas ieejas, gaidījām, ka tūlīt atbrauks un kaut kas jau notiks,” stāsta Andris Vaivods. “Pēc kādas pusstundas tika dota komanda, ka ir aizbraukuši garām.”

Līvānu autobuss pie televīzijas ēkas ieradās viens no pirmajiem, tādēļ tajā uzstādīja rāciju. Līdz ar viņiem bija iespēja sekot līdzi notikumiem citās Rīgas vietās.

“Mēs bijām gatavi uz visu,” saka Andris Vaivods. “Protams, ka plikām rokām ar tautas masu tika nobloķēti visi ceļi un tilti. Tā bija tāda droša un pacilājoša sajūta, un tautai bija spēks! Mūsu mērķis bija brīva Latvija!’

2019. gadā Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods saņēma Barikāžu dalībnieka apliecību un piemiņas zīmi, kas apliecina drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu.