Ja nebūtu šīs lielās organizācijas – Latvijas Tautas fronte, tad iespējams, pirms 35 gadiem, 23. augustā, pulksten 19:00, divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju nestāvētu sadevušies rokās un neveidotu dzīvo ķēdi, kas savieno trīs galvaspilsētas. Vairāk nekā 600 Jēkabpils reģiona iedzīvotāju šajā laikā atradās uz autoceļa Rīga – Pleskava 57. kilometra.
“Nebija jau ne mobilie telefoni, toreiz jau bija pavisam cita situācija. Tas bija ļoti liels izaicinājums. Viss bija jāiet, jārunā un jāsarunā,” atminas Latvijas Tautas frontes Jēkabpils rajona nodaļas priekšsēdētājs Andris Grīnbergs. “ Baltijas ceļš bija vienreizējs notikums. Tāds otrs nevar notikt, to nevar atkārtot, var tikai pakaļdarināt. Tur jau bija tā jēga – visi saslēdzās vienotā ķēdē, vienotā protestā. Tā bija vienreizēji liela, augsta mēroga vienotība.”
Ne visiem bija iespēja doties uz Baltijas ceļu, bet mājās palikušie turpināja aktīvi darboties. Piemēram, Jēkabpilī šajā dienā tika atklāts piemiņas akmens 14. jūnija parkā.
“Daudzi domā, Baltijas ceļš bija viena izstiepta ķēde un tur visi stāvēja. Arī visur citur Latvijā, cilvēki, kuri palika un nebrauca, viņi arī jutās kā Baltijas ceļā. Tas bija visas tautas protests un milzīgi liela manifestācija,” stāsta Andris Grīnbergs.
Jēkabpilī 1988. gada 21. septembrī darbību uzsāka Latvijas Tautas frontes Jēkabpils koordinācijas centrs. Andris Grīnbergs atminas, kā virs Jēkabpils Oškalna kultūras nama, tagadējā Jēkabpils Tautas nama, tika pacelts Latvijas valsts karogs. Uz šo brīdi Vecpilsētas laukumā bija sanākuši visi – gan lieli, gan mazi, piepildot visu laukumu.
“Kad Tautas fronte sākās, cilvēki vairs nebaidījās iestāties par Latvijas neatkarību, brīvību un valodu,” teic Andris Grīnbergs. “Tauta pati šo brīvību un neatkarību izcīnīja. Mēs toreiz stāvējām Baltijas ceļā, bet mums arī tagad jāstāv Baltijas ceļā. Tas nav pazudis, tas vēl joprojām turpinās.”
Andris Grīnbergs bija arī viens no tiem, kurš pirms desmit gadiem, Baltijas ceļa 25. gadadienā, saņēma īpašu pagodinājumu – Latvijas bankas eiro kolekcijas monētu “Baltijas ceļš 1989.- 2014.”. To Tautas frontes muzeja ēkā svinīgi pasniedza desmit Baltijas ceļa organizatoriem, vispirms, protams, Latvijas Tautas frontes pirmajam priekšsēdētājam Dainim Īvānam.
Andris Grīnbergs saka: “Baltijas ceļā bija divi miljoni cilvēku, tad kādā sakarībā viens Grīnbergs no Jēkabpils?”
Pašam Andrim tas bija liels pārsteigums, un vēl šodien viņš cenšas saprast, kāpēc tieši viņš, jo organizatoru bija daudz. Pirms 10 gadiem pie Brīvības pieminekļa tika arī nolasītas rindas no Andra Grīnberga raksta rajona avīzē, kur viņš atminas Baltijas ceļu. Tāpat viņš grāmatā “Kustinu dzīvi” ievietojis Jāņa Lāča foto, kurā redzams, kā viņš ar jēkabpiliešiem stāv Baltijas ceļā. Akcija iekļauta UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā, tāpat kā šis leģendārais foto.
Kate Katrīna Strode
Komentāri 0
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (0)Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->