Ābolu audzētājiem un sulu spiedējiem – slikta sezona 0

Vietējos ābolus veikalu plauktos šogad grūti atrast. Iemesls – sliktā raža. Vissliktākā situācija ir Latgalē, bet arī Sēlijā nozares pārstāvji saskaras ar izaicinājumiem.

Jēkabpils novada Lonē atrodas Latvijā lielākais komerciālais augļu dārzs – 150 hektāru platībā. Lielāko daļu aizņem ābeles, bet šosezon tās dod ļoti maz augļu. Ja citos gados sezonā ir tūkstotis tonnu ābolu, tad šogad tās varētu būt vien 60 – 70 tonnas. Šajā skaitā ietilpst gan deserta āboli, gan tie āboli, kas domāti pārstrādei.

Kooperatīvās sabiedrības “Poceri” valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis skaidro: “Citos gados mēs pārstrādei sūtījām 25 tonnas ābolu dienā, bet šogad mēs 25 tonnas novācam nedēļā. Daudzās ābelēs ir tikai pa dažiem āboliem katrā, lai gan īstenībā tām vajadzētu būt pilnām no augšas līdz apakšai.”

Saimniecībai ir līgums par ābolu piegādi skolām, tāpat ir sadarbība ar lielveikaliem, bet sliktās ražas dēļ veikalu plauktos “Poceru” ābolu šogad nebūs.

“Diemžēl šogad nekur nevedīsim, lai iznāk nodrošināt to, kas paredzēts līgumā par “Skolas augli”,” uzsver Modris Lāčplēsis.

No veikalu tīkla puses “Poceriem” sankciju nebūs, jo situāciju glābs citi sadarbības partneri.

“Saimniecība “Poceri” ir kooperatīvā “Zelta ābele”, kurā mēs esam septiņi biedri,” stāsta Modris Lāčplēsis. “Līgumus veikali slēdz ar “Zelta ābeli”. Ja, pieņemsim, mums šogad nav, tad kolēģiem kaut kāda raža ir. Kooperatīva biedri cits citu aizstāj, tas ir kooperatīva pluss.”

Sliktā ābolu raža ietekmē arī sulu spiešanas nozari. Vienā no spiestuvēm Jēkabpilī, kas ar sulu spiešanu nodarbojas jau sesto gadu, teic – tik slikta sezona vēl nav bijusi. Ābolu daudzums ir mazs, tādēļ iekārtu darbināšana neatmaksājas.

“Cenšamies jau katru dienu kaut ko ieslēgt un izspiest, lai nezaudētu klientus un viņi neaizbrauktu kaut kur citur, bet jēgas īsti nav,” skaidro SIA “Sulu Box” vadītājs Kaspars Ribikausks. “Kopšana, mazgāšana – tas ir laikietilpīgs process. Vai mēs vienu spainīti ābolu izspiežam, vai tonnu, tāpat divas stundas vakarā aiziet, kamēr iekārtas izmazgā.”

SIA “Sulu Box” pakalpojumus izmanto pārsvarā privātie klienti, kuri no pašu audzētajiem āboliem vēlas iegūt sulu pašpatēriņam, tādēļ uzņēmumam nav līgumu ar veikaliem. Tomēr ābolu trūkuma dēļ ir mazāki ienākumi, un tas rada izaicinājumu samaksāt darbiniekiem algas un segt citus izdevumus.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers skaidro, ka neatbilstošo laika apstākļu dēļ ābolu raža ir slikta daudzviet valstī: “Situācija ir ļoti bēdīga ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Latvijā visbēdīgāk ir tieši Latgales reģionā un visā austrumu daļā, kur bija vislielākās lietavas un arī pavasarī tieši ziedēšanas laikā bija ļoti auksts un ļoti mitrs laiks, kā arī salnas.”

Ābolu audzētāju prioritāte ir programma “Piens un augļi skolai”, tādēļ gaidāms, ka veikalu plauktos vietējo ābolu šogad būs mazāk un tie būs dārgāki. Latvijas Augļkopju asociācijā informē, ka pagaidām grūti prognozēt konkrētas cenas, jo daudzviet āboli vēl nav novākti, bet šobrīd Igaunijā vietējie āboli maksā sešus eiro kilogramā.

Sandra Paegļkalne