Jēkabpilī diskutē par piemiņas vietas izveidi politisko represiju upuriem
Pievienots: 24.11.2021 17:50

rsz_1represētie.jpg
Jēkabpils represēto biedrība 2014. gadā vērsās ar lūgumu pašvaldībā izveidot piemiņas vietu represētajiem. Toreiz ideja tika akceptēta, izstrādātas skices, taču to realizēšanai naudas budžetā nepietika. Biedrība toreiz esot uzsvērusi, ka, ja nav rodams tik apjomīgs finansējums, tad varot izveidot kaut nelielu piemiņas plāksni, taču tāda ideja netika akceptēta. Maruta Līce, Represēto biedrības Jēkabpils nodaļas vadītājas vietniece stāsta: “Mums jau pamatā ir doma, ka vajag to vietu sakopt, lai tur būtu gan apstādījumi, gan normāli celiņi, bet mēs neprasām un nekad neesam lūguši taisīt kaut ko ekstra modernu un ļoti dārgu. Lai vieta būtu sakopta, varētu piebraukt, pieiet, lai tur būtu arī vasarā apkopts. Mums, veciem cilvēkiem, tas vairs nav pa spēkam. Tagad jau arī dara, bet vairāk uz pasākumiem.” Lai arī pilsētā jau ir divas piemiņas vietas, tās esot nesakoptas un necilas. Represēto biedrības Jēkabpils nodaļas vadītāja Gaida Rautiņa uzsver: “Viņas nav sakārtotas, akmens vienkārši tur stāv. Tas, kas ir pie baznīcas, tas ir iebraucot Jēkabpilī, Jēkabpils seja, vajadzētu būt piemineklim, lai uzreiz to var redzēt. Arī otrs piemineklis – kas ir 14. jūnija laukums. Nevar pieiet veci cilvēki, nevar atsēsties.” Jau septiņus gadus represēto biedrība cīnās par piemiņas vietas izveidi un visus šos gadus atbalsts nav bijis. “Mēs laiku pa laikam atgādinām. Mums nekad nav atteikts. Visi priekšnieki, kuri bijuši, tie ir solījuši, ka būs un darīs. Tad, kad mēs tie vecie vairs nebūsim, tad nebūs arī kas atgādina priekšniekiem. Nu acīmredzot, tagad atkal ir kaut kā tas jautājums atjaunojies un varbūt beidzot izdarīs, ” uzsver Maruta Līce. Un tiesa, jautājums šobrīd domē atkal ir aktualizēts. Biedrības pārstāves par to gan nav informētas un izlasījušas vien vietējā laikrakstā. Līdztekus tam viņas šokējis fakts, ka piemiņas vietas izveide pasniegta kā pilsētvides departamenta direktora Raita Sirmoviča ierosinājums. Kundzēm šī situācija šķiet neizprotama, savukārt pašvaldībā atbild, ka tagad viss tikšot sakārtots. Domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras, izglītības jautājumos Alfons Žuks atzīst: “No šī kunga nāca šī ideja un ļoti labi. Tas ir Jēkabpils pilsētai kauna traips, ka tik daudz gadus nav atrisināts šis jautājums. To varēja jau sen atrisināt bez kaut kādiem lieliem naudas līdzekļiem. Kāpēc viņi tādu vienkāršu un goda lietu neatrisināja? Piemēram, Elkšņu pagastā ir akmens nolikts un sliedes gabals, un viss, bet cilvēki zina, ka tur tā vieta, viņi var aiziet un pieminēt. Cilvēkiem varam pateikt, ka 2023. gadā piemiņas vieta tik sakārtota un atklāta.” Gaida Rautiņa piebilst: “Tas piemineklis ir to cilvēku piemiņai, kuri ir izcietuši tās ciešanas un aizgājuši mūžībā. Tas piemineklis arī nākamajām paaudzēm, lai jaunieši atcerētos Latvijas vēsturi. Tie notikumi ir svarīgi, mūsu smaga, asiņaina rēta.” Maruta Līce apstiprina “Piemineklis ir vajadzīgs, jo tad kad mūsu nebūs, piemineklis būs tas, kas atgādinās par vēsturē traģisko brīdi.” Jāpiebilst, ka tad, kad būs lemts par finansējuma piešķiršanu, par piemiņas vietas izveides plānu pašvaldība sola konsultēties arī ar represēto biedrību. https://www.youtube.com/watch?v=U_v0eIX_mgA

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=31547