Atrod un restaurē grāfu Borhu dzimtas altārgleznu
Pievienots: 06.10.2021 17:31

rsz_sizaltargleznafoto.jpg
Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā skan dziesmas par godu Dievmātei un senas altārgleznas atdzimšanai. Restaurēta glezna, kas savulaik piederējusi grāfu Borhu dzimtai. Veco audeklu Atašienes baznīcā atradis Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes un Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis: “Atašienes dievnams ir diezgan jauns, tāpēc man likās, ka Latvijas laikā būvētā dievnamā nekā īpaša nav, bet tomēr bija atrodamas senas lietas, kas saistās ar iepriekšējo dievnamu, kuru bija cēlusi ietekmīgā Borhu dzimta. Viena no tām lietām bija glezna ar Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucu par Borhu Dievmāti.” Restauratora vārdu prāvests gan nevēlējās izpaust, bet uzsver, ka darbs bija grūts, jo audekls laika gaitā bija pamatīgi cietis. Dažviet bija pamatīgi nobiris krāsu slānis, tādēļ bija slikti saskatāma Dievmātes seja, roka un arī citas detaļas. Altārglezna kādreiz esot atradusies vecajā Atašienes baznīcā, kas šobrīd nav saglabājusies kā baznīca, bet ko savulaik cēluši grāfi Borhi. “Borhu dzimta bijusi ļoti ietekmīga,” stāsta Viktors Naglis. “Borha tēvs, kas ir Atašienes baznīcas cēlājs un dibinātājs, bija Polijas karalistes lielkanclers. Kā jau varas aprindās un politikā, ne vienmēr tauta bija apmierināta ar karali. Bija tā saucamā Baras konfederācija, kas bieži pret karali sacēlās un pat mēģināja karali detronizēt. Vienā no tādām reizēm – 1771.gadā notiek atentāts pret pēdējo Polijas karali Augustu Poņatovski. Šajā atentātā kā adjutants un aizstāvis ir bijis lielkanclera dēls Mihaels fon der Borhs, kas guvis ievainojumus šajā incidentā un iemantojis karaļa uzticību. Viss šis notikums noticis novembra sākumā – svētā Kārļa dienā. Kad viss bija cauri, ir būvētas baznīcas Varšavā par godu svētajam Kārlim, atzīmējot to, ka karalis veiksmīgi izglābies, bet savos dzimtas īpašumos jaunais grāfs uzbūvēja Kārļa godam dievnamu un tur novieto šo Dievmātes svētbildi.” Rūpīga gleznas izpēte atklājusi prāvestam Viktoram Naglim interesantas detaļas, kas liek domāt, vai tiešām mākslinieks ir atainojis Dievmātes tēlu: “Man likās dīvaini, ka kronis ir pašai mātei, bet bērnam nav. Tajā pašā laikā varas ābols ir bērna rokās. Nav scepteru – karaļu zīmju kā valdniekiem, bet gan mātei, gan bērnam ir lūgšanu pērles, ko katoļu baznīcā sauc par rožukroni. Kronis, kas ir Dievmātei galvā, vairāk vai mazāk atgādina nevis karalisko regāliju, bet vairāk heraldisko kroni, jo tur ir divas pērles, kaut arī Borhu ģerbonī ir deviņas pērles, apzīmējot viņu piederību grāfu dzimtai. Likās jocīgi, kāpēc nav deviņas pērles, bet ir divas pērles. Tad es nospriedu, ka gleznā varētu būt attēlots konkrēts personāžs, bet, lai kā arī nebūtu, šis mātes tēls ir skaists un pievilcīgs un paaudžu paaudzes no 18.gadsimta Atašienes dievnamā ir uzlūkojušas šo savdabīgo Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucām par Borhu Dievmāti.” Pagaidām altārglezna vēl atrodas Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, bet jau pavisam drīz tā tiks pārvesta uz kādreizējo grāfu Borhu īpašumu – Marinzejas jeb Marindzes muižu, kur šobrīd atrodas Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola. Sandra Paegļkalne https://www.youtube.com/watch?v=mUhhShaCj6w

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=31289