Viesītē rada 12.gadsimta sēļu sievas tautastērpu 0

Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Laila Malceniece spēlē vienu no senākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē – varganu jeb žužiku.

Taču viņas aizrautība ar seno kultūru sniedzas tālāk par mūziku. Viņas īpašumā ir arī rūpīgi darināts sēļu sievietes tērpa atdarinājums.

“Tā doma, ka es vēlos darināt savu tērpu, jau kādu laiku rosījās, un viennozīmīgi es izvēlējos darināt šo senāko un arheoloģisko tērpu, jo man likās, ka tas ir manai būtībai atbilstošāks,” stāsta Laila Malceniece. “Kaut kas te manī atbalsojās; es pati jūtos kā sēliete, jo esmu dzimusi un augusi Viesītē.”

Tērps nav konkrēta arheoloģiska atraduma rekonstrukcija, bet gan atdarinājums, pielāgots Lailas augumam, jo viņa pati ir tā nēsātāja.

“Tērps liek iztaisnot muguru, atliekt plecus un pacelt zodu.” atklāj Laila Malceniece. “Tērpa nēsāšana noteikti var palīdzēt stiprināt nacionālo pašapziņu un lepnumu par mūsu valsti.”

Vēsturiskā apģērba tapšana prasīja vairāk nekā gadu. Tika piesaistīta audēja, taču linu krekls un celaines tapa pašas Lailas rokām.

“Man ļoti patīk amatniecība un rokdarbi. Man bija svarīgi arī pašai pielikt savu roku, cik vien varu,” saka Laila.

Tērps ir līdzīgs tiem, kādus tos nēsāja 12. gadsimtā. Seno sēļu tautastērpos dominē zila un brūna krāsa. Lailai ir arī rotas, kas veidotas no bronzas. To kā šīs rotas izskatījās pirms daudziem sitmiem gadu, var uzzināti retajos arheologu atradumos, kas redzami muzejos un aprakstīti grāmatās. Savukārt villaines gali noslēdzas ar 300 bronzas spirālītēm.

“Villainē ir aptuveni 1200 bronzas gredzentiņu, tajā ir ieausti, lai veidotu tādu rakstu salikumu, kāds te redzams,” teic Laila Malceniece.

Tautiskais ietērps līdz tūrisma sezonas beigām apskatāms Viesītes muzejā “Sēlija”. Vēl plānots izgatavot galvasautu un kāju sietavas, lai kādreiz muzeja apmeklētāji varētu tērpa elementus arī uzmērīt.

Kate Katrīna Strode