Tadenavā māca novērtēt veco koku stāvokli un nozīmi 2

Sabiedrībā trūkst izpratnes par veco koku vērtību un dzīvotspēju, tādēļ daudzi veci koki tiek lemti bojāejai. Lai informētu zemju īpašniekus un apsaimniekotājus par šo koku novērtēšanu un kopšanu, 32 Latvijas vietās šajā pavasarī Bulduru Tehnikums un NVO Europe Latvia kopā ar Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrību rīko bezmaksas apmācības sertificētu arboristu vadībā. Mācības līdzfinansē Eiropas Savienība. Nupat tās norisinājušās Raiņa dzimtajās mājās – Jēkabpils novada Tadenavā.

Lietus nebija šķērslis grupai interesentu, kuri vēlējās iegūt zināšanas par veckoku novērtēšanu un kopšanu. Precīzu koka vecumu, kamēr tas aug, nav iespējams noteikt, bet ikviens liels, vecs koks, kam ir sava unikālā vērtība, var būt veckoks. Raiņa muzejā “Tadenava” aug vairāki šādi brašuļi, un apmācību dalībnieku uzdevums bija novērtēt to stāvokli.

“Ieraugot dobumu kokā, ieraugot trupi, sēni, kaut kādu plaisu, uzreiz tiek pieņemts lēmums nozāģēt koku,” stāsta Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Uģis Šmits. “Ja tā turpināsim, mēs izzāģēsim visus vecos veterānkokus, un jaunu koku mums vietā nebūs, jo tos arī tādu iemeslu dēļ cilvēki izzāģēs.”

Daudzos gadījumos koks ir pietiekami dzīvotspējīgs, lai to saglabātu, ja vien par koku pareizi rūpējas. Piemērs ir viena no Tadenavas vecajām kļavām. Speciālisti teic, ka tā dzīvos vēl ilgi, lai gan, veicot urbumu ar mērierīci, konstatēta trupe.

Apmācības par noderīgām atzina gan koku īpašnieki, gan pašvaldību pārstāvji, kuru pārziņā ir rūpes par pagastu un ciemu zaļo rotu.

“Uzzināju daudz ko – ka ne visi vecie koki ir jānocērt, ka ir metodes, kā izvērtēt koka fizisko stāvokli, stiprumu, veselību. Tas man ļoti patika. Protams, zināšanas lietošu darbā,” stāsta Ilūkstes apvienības pārvaldes teritorijas pārzine, apmācību dalībniece Biruta Kalniņa.

“Man pie mājām aug veca kļava un liepa,” stāsta apmācību dalībnieks no Bebrenes pagasta Jānis Būka. “Pārsvarā noņemam sausos zarus, kuri ir bīstami. Nozāģēt – tāda lēmuma nebija.”

Apmācību dalībnieki mācījās mērīt koka augstumu un apkārtmēru, noteikt koka veselības stāvokli, kā arī uzzināja pareizas kopšanas metodes. Veckokiem ir ne vien kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība, tie ir nozīmīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

“Katru veckoku var uzskatīt par daudzdzīvokļu māju kukaiņiem, sēnēm, putniem... Tai liepai, ko pārbaudīja kolēģu grupa, metra augstumā ir neliela plaisa, un tur iekšā ir putni,” stāsta Uģis Šmits.

Un tiešām – iespīdinot gaismu, koka dobumā atrodam ligzdu ar vairākām olām.

Sandra Paegļkalne