Pļaviņu vidusskolas bērni interaktīvā veidā izzina emociju pasauli 0

Vai kaķi raud? Atsaucoties uz šo bērna uzdoto jautājumu, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs izveidoja Ceļojošo krājumu 2. - 5. klašu skolēniem, kas ļauj viņiem interaktīvā veidā izzināt cilvēku un dzīvnieku emociju pasauli. Krājums jau bijis daudzās Latvijas reģionu izglītības iestādēs, un šonedēļ tas ir Pļaviņu vidusskolā.

Pļaviņu vidusskolas 3. klases skolēni ar interesi izzina Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Ceļojošā krājuma saturu. Ar anatomisko modeļu, muzeja priekšmetu un citu interaktīvu materiālu palīdzību bērniem ir iespēja izpētīt, kādas norises notiek ķermenī emociju, tostarp raudāšanas laikā, kā veidojas asaras un kā emocijās piedalās nervu sistēma, smadzenes un acis. Materiāli satur informāciju gan par cilvēku, gan arī kaķu emocijām.

“Es uzzināju, ka kaķi raud un viņiem mainās acu āboliņi tad, kad viņiem ir emocijas,” stāsta Pļaviņu vidusskolas 3. klases skolniece Odrija.

“Mani ļoti interesēja tas, ko sievietes stāstīja, un arī par acu āboliem. Es uzzināju, ka var būt arī tā, ka no smiltīm acs var sabojāties,” saka 3. klases audzēkne Kristīne.

“Man patika viens kaķis, kurš bija saģērbts, un viņam bija šitāda seja,” teic 3. klases skolnieks Miks un parāda saviebtu seju.

Pļaviņu vidusskola darbojas antibulinga programmā “KIVa”, kuras mērķis ir novērst psiholoģisko terorizēšanu mācību vidē. Viena no programmas tēmām ir emocijas. Svarīgi ir pieņemt citu cilvēku emocionālās izpausmes un nebaidīties tās izpaust pašam. 3. klases audzēkņiem šajā jomā nav problēmu.

“Emociju spektrs ir no dusmām līdz pilnīgam priekam – viņi izpauž visu spektru. Šī klase noteikti izpauž!” stāsta klases audzinātāja, Pļaviņu vidusskolas skolotāja Sandra Fišmeistare. “Protams, ka skolotājam tas nav ērti, kad viņi grib izpaust dusmas, bet tas ir ļoti svarīgi, jo mēs ar bērniem esam runājuši, ka jebkuru emociju no sevis ārā var dabūt tikai ar kustībām. Tas ir ļoti svarīgi, lai viņi to izpaustu.”

Uzdevumi un izziņas materiāli veidoti tā, lai rosinātu bērnos empātiju gan pret dzīvniekiem, gan līdzcilvēkiem. Planšetdatoros skatāmi skaidrojoši video un pieredzes stāsti.

“Tur ir arī dzīvesstāsti no diviem jauniešiem – puiša un meitenes, kuri abi ir neredzīgi,” skaidro P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Ceļojošā krājuma projekta vadītāja Ieva Laube. “Viņi stāsta par savu pieredzi, kā viņi redz pasauli, kas ļauj mums apzināties, ka veselība mums katram ir dažādāka, mēs dažādāk izjūtam, ko nozīmē būt veselam.”

Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa uzsver, ka Ceļojošais krājums sasaucas ar skolā nesen veiktu izpēti: “Skola šajā mācību gadā skolēniem veica izpēti vadošai sensorai sistēmai, un mums bija liels atklājums, ka šobrīd skolēniem vadošā sensorā sistēma ir nevis redze vai dzirde, bet tieši sajūtas. Līdz ar to mēs ceram, ka šī ekspozīcija, kur bērni var paši visu darīt, veidot, sadarboties un aptaustīt, būs ar ļoti lielu pievienoto vērtību. Tas būs daudz uzskatāmāk nekā mācību grāmatās un darba burtnīcās.”

Ceļojošais krājums ir noderīgs arī pašvadītas mācīšanās treniņam. Tā ir zināšanu apguve, kurā skolēni demonstrē patstāvību ar pēc iespējas mazāku skolotāja iesaistīšanos.

“Mēs – skolotāji ļoti labi varam redzēt sadarbību, kā viņi sadarbojas, mēs varam redzēt, kuri ir līderi, mēs varam redzēt fantastisku pašvadītu mācību stundu,” saka Pļaviņu vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Iveta Krastiņa.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Ceļojošais krājums drīzumā dosies uz skolām Jēkabpilī, Preiļos, Rīgā un citviet Latvijā. Projekta īstenošanas termiņš ir februāra beigas, bet, ņemot vērā lielo pieprasījumu, muzejs dos iespēju ar krājumu iepazīties arī pēc projekta noslēguma.

Ceļojošais muzeja krājums radīts Erasmus+ projektā “Viens vesels: iekļaujoši mācību līdzekļi skolēniem”, Medicīnas vēstures muzejam sadarbojoties ar radošo apvienību "Kolektīvs", ārsti-psihoterapeiti dr. Leldi Smilti-Breču, kustību speciālisti Madaru Garklāvu un veterinārārsti Astru Ārni. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.

Sandra Paegļkalne