Jūsu pārlūks ir novecojis, līdz ar to šīs lapas pilnvērtīga funkcionalitāte nebūs pieejama!
/ 13.05.2025 16:51

Mūžībā aizsaukta Lūcija Ķuzāne 4

Mūžībā aizsaukta Lūcija Ķuzāne

(30.10.1927. - 13.05.2025.)

Otrdien, 13. maijā, mūžībā aizsaukta Sēlijas rakstniece, pedagoģe un novadpētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Lūcija Ķuzāne. Viņa ir uzrakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas, savā daiļradē īpaši pievēršoties Sēlijas izpētei. Rakstījusi arī par latviešu literātiem – Jāni Jaunsudrabiņu, Jūliju Dievkociņu, Aleksandru Pelēci un citiem.

Nozīmīga vieta rakstnieces dzimtai ir Gricgales krogs – tur saimniekoja Lūcijas vecāki, tur arī pati Lūcija nāca pasaulē. Kopš 1983.gada, kad Gricgales krogs nonāca Lūcijas Ķuzānes īpašumā, gan rakstniece, gan viņas tuvinieki ieguldījuši lielu darbu, lai Latvijas vecākais krogs nenogrimtu aizmirstībā. Nu jau vairākus gadus kroga apsaimniekošana uzticēta biedrībai “Upmales mantinieki”.

2006. gadā tapa dokumentālā filma par Lūciju Ķuzāni “Ak, pasaulīt!”, savukārt 2012. gadā Aina Karlsone par Lūciju uzrakstīja grāmatu.

Lūcija Ķuzāne ir Jēkabpils Goda pilsone un Pilskalnes pagasta Goda pilsone. Ilgu laiku viņa dzīvoja Jēkabpilī, bet pēdējos mūža gadus pavadīja pie dēla Rīgā. Viņas pēdējā grāmata, kuru rakstniece paspēja pabeigt, ir “Glupās meitas piezīmes”. Par šī darba izdošanu rūpēsies ģimene.

Atvadīšanās no Lūcijas Ķuzānes notiks Rīgas Krematorijā 20. maijā pulksten 14:00.

A
Andris 14.05.2025 10:34
Cik bēdīga ir šī ziņa! Ak, mana Mīļā Skolotāja! Uz mūžu paliksiet manā sirdī! Esmu Jums pateicīgs par katru padomu, par katru minūti, palīdzot man kļūt par savas valsts patriotu un inteleģentu cilvēku! PS. Lūdzu, vaid kāds var padalīties ar informāciju, kad un kur būs atvadīšanās.
K
Kārlis 15.05.2025 10:19
Atvadīšanās no Lūcijas Ķuzānes notiks Rīgas Krematorijā 20. maijā pulksten 14:00.
J
J Zvirgzdgrauds 13.05.2025 22:52
Ziņa ir bēdīga. Paliek grāmatas un atmiņas par cilvēku. Padomju laikos atceros, ka reizē braucām ekskursija uz Lietuvu, kad rakstniece strādāja avīzes redakcijā. Skolā viņai īsti nebija ļāvuši strādāt, drīz bija nācies no tās iziet tāpēc arī tobrīd strādāja redakcijā. Latviskumu un tā pamatu - sirdsapziņu karjeristi vienmēr uzskatījuši par trūkumu, bet rakstniece neliecās un arī nelūza. 2000. vai 2001.gadā barikāžu piemiņas pasākumā pie ugunskura Tiesas nama priekšā viņa koriģēja mēra teikto. Mērs teica - cīnījāmies par labklājību. Rakstniece viņu apsauca un izlaboja - cīnījāmies par brīvību, nevis par labklājību. Vēlāk es to visu pārdomāju un secināju, ka brīvībai nav un nevar būt nekādas cenas, tikai vērtība. Tāpat kā rakstnieces dzīvei.
J
Jefiņš 13.05.2025 19:37
Lai nu dus Tā Kunga mierā.

Pirms komentē

Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai  ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese  tiek saglabāta.

Noteikumi ->