Līvānieši “Baltijas ceļa” 35 gadadienā dalās atmiņās un pārdomās 0

23. augustā apritēs 35 gadi kopš Baltijas valstis vienojās miermīlīgā protesta akcijā Baltijas ceļš. Aptuveni divi miljoni iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot apmēram 670 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas.

Latgalē pirmā Tautas frontes atbalsta grupa tika nodibināta Līvānos. Arī Līvānu 1. vidusskolā darbojās atbalsta grupa. To vadīja 35 gadus jaunā līvāniete Anita Reitere, kura tobrīd strādāja mācību iestādē par skolotāju. Viņa bija viena no organizatorēm braucienam uz protesta akciju. Līvānu iedzīvotāji Baltijas ceļā atradās uz kādas šosejas Līgatnē.

“Mēs vienkārši kā maza filiāle darbojāmies, piedalījāmies un braucām,” stāsta Līvānu 1. vidusskolas Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas vadītāja Anita Reitere. “Salikās galvā, ka tas ir kaut kas ļoti varens, ka ķēde ir cauri visai Baltijai.”

Viņa uz Baltijas ceļu devās ar savu 11 gadus veco meitu. Citviet tika dziedātas dziesmas, bet viņa atminas, ka līvānieši šīs 15 minūtes pavadīja klusumā.

“Man nebija bail, lai cik tas nebūtu dīvaini,” atminas Anita Reitere. “Es neesmu nemaz tik drosmīga un bravūrīga. Ikviens saprata, ikviens gribēja būt klāt. Tas likās, kaut kas tāds... Ja visa Baltijas organizējas, tad jābrauc.”

Tāpat viens no organizatoriem bija 28 gadus jaunais Aleksandrs Karpenko, kurš tajā laikā bija Līvānu būvmateriālu un konstrukciju kombināta priekšnieks. Tieši rūpnīcas un uzņēmumi bija nozīmīgi Līvānos šajā laika periodā, jo nodrošināja gan transportu, gan citas svarīgas lietas.

“Padomju savienība bija totalitāra iekārta, ārkārtīgi spēcīga politiska kontrole,” atzīmē līvānietis Aleksandrs Karpenko. “Un iedomāties – pēkšņi juties brīvam un arī justies brīvam... Visi darīja visu ar prieku, jo tas bija kaut kas savādāks. Tā bija sevis, valstiskuma un vienotības apzināšanās. Ļoti trauksmains, dinamisks un viegls laiks. Man nebija sajūta, ka es piedalos vēsturiskā notikumā. Tajā laikā mēs darījām visu, lai izkustinātu iekārtu.”

Ir pagājuši 35 gadi, taču pasaulē vēl joprojām tiek izjusta Krievijas agresija. Tiek uzdots jautājums, vai cilvēki vēlreiz būtu spējīgi uz tik drosmīgu un bezbailīgu soli?

“Mūsu tauta spēj vienoties kaut kam svarīgam. Šobrīd mēs esam brīvi, taču, ja radīsies kaut kāds apdraudējums – tauta atkal apvienosies,” tic Aleksandrs Karpenko.

Baltijas ceļš apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus. Šādi stiprināta brālības, vienotības un kopēja mērķa izjūta kļuva par nozīmīgu faktoru politiskās līdzdalības nodrošināšanai, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas.

Kate Katrīna Strode