Krīzes vadības padomes sēdē pārrunā aktuālo situāciju nelabvēlīgo laikapstākļu skartajās teritorijās 0

Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē ministrijas un atbildīgie dienesti informēja par aktuālo situāciju vētras un spēcīgo lietavu radīto plūdu skartajās teritorijās, veiktajiem pasākumiem, kā arī iezīmēja nepieciešamos uzlabojumus ātrākai seku novēršanai. Sēdes dalībnieki uzklausīja iestāžu pārstāvju ziņojumus un pārrunāja situācijas attīstību, kā arī veiktos seku pārvarēšanas pasākumus, kuru īstenošanā liela nozīme bija veiksmīgajai, savlaicīgajai un intensīvajai komunikācijai starp iesaistītajām iestādēm, atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām, saņemot pirmās brīdinošās prognozes un arī visu tālāko seku novēršanas darbu laikā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Andris Vīksne skaidroja, ka klimata pārmaiņu rezultātā šādi apdraudējumi kopumā Latvijā būs biežāk, bet vairāk saistīti ar pērkona negaisa lietusgāzēm, to izraisītiem plūdiem un krasām vēja brāzmām. "Kopumā, vasarām paliekot sausākām, intensīvu nokrišņu gadījumu ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību būtiski paaugstināsies," uzsvēra Andris Vīksne.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atgādināja, ka vispirms vēja un plūdu skarto teritoriju iedzīvotājiem ir jāvēršas pie saviem apdrošinātājiem ar zaudējumu pieteikumu. Kā papildu instruments šīs dabas stihijas pārvarēšanai ir valstī izveidotais mehānisms – iedzīvotāji, vēršoties pašvaldībā, var pretendēt uz pabalstiem un zaudējumu kompensāciju. Savukārt vietvaras pēc tam var vērsties pēc palīdzības pie valsts.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir lūgts uzņemties koordinējošo lomu un veicināt informācijas apmaiņu par cietušo pašvaldību akūtajām vajadzībām un pārējo pašvaldību un Valsts meža dienesta iespējām palīdzēt ar nepieciešamo tehniku, galvenokārt dažāda veida sūkņiem.

Uzklausot informāciju par esošo situāciju, sēdes dalībnieki vienojās meklēt juridisku risinājumu, lai teritoriju sakopšana pēc vētras un nogāzto koku utilizācijas nebūtu pretrunā ar spēkā esošo mantas izšķērdēšanas un atsavināšanas regulējumu. Tādējādi tiktu atvieglota iespēja privātpersonu teritorijā esošos kritušos kokus nodot pašvaldībām, pašvaldībām nodot kokus citām iestādēm tālākai izmantošanai, kā arī iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības teritorijas sakopšanā un sazāģēto koku tālākā izmantošanā savā mājsaimniecībā.

Krīzes vadības padomes sēdes laikā secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām. Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem.