Kongresā vēlas panākt Sēlijas politisko pārstāvniecību 6

Viesītē norisinājies 11. Sēlijas kongress, kura laikā sēļu organizāciju biedri, politiķi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji diskutēja par Sēlijas ekonomisko un politisko attīstību, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.

Turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa izloloto tradīciju, ik pēc diviem vai trim gadiem tiek organizēts Sēlijas kongress. Šogad ar 11. kongresu atzīmēta šī pasākuma 25. gadskārta. Kongresa atklāšanā ar uzrunām uzstājās vairākas valsts amatpersonas, kas uzsvēra, cik daudz jau līdz šim panākts Sēlijas identitātes stiprināšanā. Nozīmīgu devumu šajā jomā ir sniedzis kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

“2021. gadā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu Sēlija kā viena no turpmāk piecām latviešu vēsturiskajām zemēm ar likuma spēku tika uzlika uz kartes,” savā uzrunā sacīja kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. “Savukārt šā gada sākumā tika apstiprināts Jāņa Stradiņa ierosinātais Sēlijas karogs.”

Tapusi arī Sēlijas viedā reģiona stratēģija, kuru izstrādāja biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītu projektu.

“Galvenais stratēģijas mērķis ir savienot visus pieejamos resursus Sēlijas attīstībai, akcentējot pilsoniskās sabiedrības resursus, jo tie ir mūsējie, tos mēs pārzinām, pārvaldām un spējam koordinēt. Tādā veidā varēsim daudzkāršot sabiedrības jaudu,” saka biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece.

Kongresā vairākkārt izskanēja atziņa, ka viens no Sēlijas attīstības stūrakmeņiem ir stiprs nevalstiskais sektors un spēcīgas, aktīvas kopienas.

“Pati kopiena ir gatava darīt, attīstīt šo identitāti, stratēģiju un iesaistīties. Un cilvēciskā līdzdalība, man liekas, tas ir brīnišķīgi, ka to tā var izdarīt,” teic Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

“Šīs identitātes lietas ir sakārtotas,” saka kongresa līdzorganizators, Augstākās Tiesas senators Jānis Pleps. “Tas, ko mēs mēģinām šajā kongresā, ir sākt runāt tālāk, lai būtu ne tikai identitāte un kultūra, bet būtu arī ekonomiskā aktivitāte, būtu cilvēku dzīves kvalitāte Sēlijā. Lai tas viss turpinātos, ir svarīgi, lai šeit būtu, ko darīt, šeit būtu ekonomiski aktīvi, uzņēmīgi cilvēki un arī notiktu vajadzīgās rosības, dažādi projekti.”

Sēlijas vēsturiskajai zemei ir sava kultūras programma, bet tai nav savas politiskās pārstāvniecības valsts līmenī. Sēlija atrodas vairākos vēlēšanu apgabalos un plānošanas reģionos, un sēļu aktīvisti vēlas to izmainīt.

“Ja jūs paskatāties vēlēšanu apgabalus, mums ir Latgales vēlēšanu apgabals un Zemgales vēlēšanu apgabals. Un tā Sēlija ir faktiski sadalīta. Vēl viena lieta ir plānošanas reģioni. Šeit ir atkal tieši tas pats. Ilgtermiņa attīstība Sēlijai ir apgrūtināta, jo šie centri atrodas citur un smaguma centri atrodas citur,” savā uzrunā uzsvēra Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai ir cits skatījums: “Ne vienmēr administratīvās robežas ir jāsaista ar vēsturiskajām zemēm. Sēlija ir vēsturiskā zeme, bet, ja mēs runājam par administratīvajām teritorijām, tad mēs jau redzam, ka vēsturiski ir izveidojušās pašvaldības. Plānošanas reģioni būtībā sastāv no pašvaldībām, un tajos notiek pašvaldību sadarbība, līdz ar to ir jāskatās uz pašvaldību robežām. Tāpēc ir sarežģīti izveidot atsevišķu plānošanas reģionu, jo tomēr tā ir pašvaldību sadarbība.”

Kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Sēlijas teritorijā ietilpst daļa Jēkabpils novada, Aizkraukles novada, Augšdaugavas novada un Krāslavas novada, tāpat arī daļa Daugavpils valstspilsētas.

“Lai stiprinātu Sēlijas resursu, visām iepriekš pieminētajām četrām pašvaldībām Sēlijā savā starpā horizontāli būtu vairāk jāsadarbojas ar vienotāku izpratni, vienotāku pieeju, vienotāku atbalstu, citādi mēs esam mazliet katrs par sevi, bet tur vēl ir rezerves,” savu viedokli pauž Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

11. Sēlijas kongresu organizēja piecas biedrības – Sēlijas asociācija, “Sēlijas salas”, “Sēļu klubs”, “Stendera biedrība” un “Ūdenszīmes”. Pasākumu finansiāli atbalstīja pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonds.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Kongresā vēlas panākt Sēlijas politisko pārstāvniecību” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024