Jēkabpils novada lauksaimnieki iesaistās protesta akcijā (papildināts "Bez komentāriem") 0

Latvijā, pāris mēnešus, pirms sējas un lielā darba cēliena laukos, 16 pilsētās šodien sākās lauksaimnieku protesta akcijas. Kopējais dalībnieku skaits vēl tiek apkopots, bet astoņos  reģionos vien saskaņā ar pirmajiem datiem ielās devās ap 2000 lauksaimniecības tehnikas vienības. Jēkabpils puses zemnieki šorīt pulcējās pie Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības ''LATRAPS'' un pēc tam devās braucienā pa Daugavpils šoseju posmā no Jēkabpils uz Gostiņiem.

Rihards Kadirovs, lauksaimnieku protesta akcijas koordinators Jēkabpilī:

“Sākšu ar to, ka esam pulcējušies Jēkabpils LATRAPS pieņemšanas punktā, uz vietas šodien ir sabraukušas 122 tehnikas vienības gan traktortehnika, gan vieglās automašīnas. Apteveram plašu reģionu no Līvāniem līdz neretai, Dunava, Zasa, apkārtnes novadi, Aizkraukles, Līvānu, Madonas, Jēkabpils. Pārstāvam šobrīd visu lauksaimnieku kopu, jo visiem tās problēmas šobrīd ir samilzušas un vienlīdz svarīgas.”

Jēkabpilī šodien pulcējās 122 tehnikas vienības - traktori, smagā lauksaimniecības tehnika, kā arī vieglās automašīnas. Tehniku rotāja Latvijas karogi un plakāti, piemēram, “Laukos birokrātijai nav vietas”, “Krauze! Ļauj zemniekiem strādāt!”, “Godīgu cenu veikalos, godīgu zemniekam” un citi.

Rihards Kadirovs, lauksaimnieku protesta akcijas koordinators Jēkabpilī:

“Brauciena maršruts. Pulksten 11.00 sāksim aktīvo kustību, izbrauksim uz Ārijas Elksnes ielu, turpināsim kustību līdz Rīga-Daugavpils šosejai, pagriezīsimies uz Gostiņu apļa virzienu, kolonnas kustība paredzēta orientējoši 3 kilometru garumā. 122 vienības, vidējais braukšanas ātrums ne lielāks kā 20 kilometri stundā un paredzot 20 metru distanci starp transporta līdzekļiem, kopējais kolonnas garums varētu izvērsties 3 km, no Gostiņiem braucam atpakaļ uz Jēkabpils pusi, “cirkuļa” apli. Esam kustībā. Šodienas akcijas viens no galvenajiem mērķiem ir pievērst gan Zemkopības ministrijas uzmanību par neizdarītajiem darbiem, kas ir sakrājušies pēdējo četru piecu gadu griezumā. Tieši tāpatās izdarīt politisku spiedienu uz mūsu vēlētajiem deputātiem , lai viņi redz, ka mēs reģionos esam aktīvi, uzņēmīgi un mēs tā vienkārši neatkāpsimies no savām prasībām.”

Zemnieku neapmierinātības avoti līdzīgi kā citviet – Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importa aizliegums, samazināts pievienotās vērtības nodoklis Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, birokrātijas samazināšana lauksaimniecības nozarē,  plašāka pieeja apdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Rihards Kadirovs, lauksaimnieku protesta akcijas koordinators Jēkabpilī:

“Pirmais, kas mums šobrīd punkts numur viens, kas mūs satrauc ir šībrīža valdības attieksme, kā risina graudu tranzītu un importu, tas jautājums jau tiek muļļāts trīs četri mēneši varas gaiteņos, diemžēl pie konkrēta rezultāta mēs nenonākam. Visu laiku tiek mērķtiecīgi meklēti 100 un viens iemesls, lai nedarītu, bet reāli netiek atrasts neviens iemesls, lai pārtrauktu šo tranzītu un importu. Jo kur ir tā lieta, sanāk tā, kamēr mēs ar jums runājam, dzelzceļa vagoni iet un katra ievestā tonna, kas šķērso mūsu valsts robežu, šobrīd papildina Krievijas federācijas budžetu 45 $ valūtas veidā, kas tiek iekasēta kā eksporta nodeva. Šobrīd deklaratīvi atbalstam Ukrainu, spiežam roku Zelenskim, smaidam un tajā pašā laikā mēs divkosīgi slīdam varas gaiteņos un nevaram izlemt tas, kas ir jāizlemj. Kara sākumā mēs skatījāmies uz veco Eiropu ar neticīgām acīm, nevarējām saprast, kāpēc viņi tā vai citādi rīkojas, kāpēc nesūta finanšu līdzekļus, militāro palīdzību. Šobrīd no mums nācijas līmenī tiek prasīta juridiski sakārtota terminoloģija, bet mēs to nedaram visādi izvairāmies.”

Runājot par birokrātiju, arī Zemkopības ministrijā atzīst, ka birokrātija lauksaimniecībā tiešām ir liela un prasības ir grūti izpildāmas, taču ceļus, kā to mazināt ierēdņi īsti neredz vai negrib redzēt.

Ainis Čāmāns: SIA “Slaides”valdes loceklis:

“Šobrīd no lauksaimnieka tiek prasīts ļoti milzīgs un neadekvāts datu apjoms par visām darbībām, ko sēj, ar ko mēslo, ko smidzina un sistēma, kurā datus ievadīt, nav gatava – nav mūsdienīga, nav ērta. Var jau, protams, pateikt, ka lauksaimnieks ir muļķis nespēj viņā ievadīt, bet nu viņa “karās” augšā, neiet. Otrkārt, datu apjoms un dati ir tādā apjomā un daudzumā, ka tos reāli neviens nespēj kontrolēt, pārbaudīt vai kā savādāk izsekot. Ķeksīša pēc tie ir jāievada, lai saņemtu kaut kādu maksājumu ekoshēmu, bet reālu ieguvumu no tā nav nekādu. Par tām pašām ekoshēmām, kad tās izsludināja, kad pavasarī rēķinu, ko sēt, kā sēt, ir kaut kāda likme, kuru tu rēķinies, ka saņemsi, izejot no tā, ka ministrijā nav spējuši pareizi prognozēt, cik kuru kultūru iesēs, no tā šobrīd ekoshēmu naudas tiek mazinātas, atkarībā no tā, kurai ekoshēmai cilvēks ir pieteicies. Tie ir ļoti ticami dati, kurus var iegūt, redzot kā un ko sēj gadu no gada un prognozējami. Nevis apzināti noprognozēt, ka uz kaut kuru ekoshēmu pieteiksies mazāk vai pieteiksies tik cik viņi [ministrijā] ir paredzējuši, neskatoties uz to, ka būs pieteikušies divas reizes vairāk. Līdz ar to naudas kopējā summa nemainās, bet izdalās uz lielāku skaitu cilvēku un tu attiecīgi saņem mazāk.”

Protestētāji norādīja arī uz lielo ierēdņu skaitu, kas lauksaimniekiem, kuru skaits salīdzinoši ar ierēdņiem ir krietni mazāks, jāuztur. Taču, ja ik gadu cilvēku skaits laukos samazinās, ierēdņu skaits paliek nemainīgs.

Ainis Čāmāns: SIA “Slaides” valdes loceklis:

“Tāpat arī visa ierēdniecība pēdējā laikā izskatās, ka ir par daudz, cilvēki acīmredzot, saprot, bet problēma ir tā, ka katrs mēģina pierādīt savu vajadzību. Viņš varbūt jūtās tur vajadzīgs, bet arī lai no malas izskatītos, ka viņš tur ir vajadzīgs. Reāli no iekšājām sajūtām, ja ne pusi, tad trešdaļu ierēdniecības aparāta, pilnīgi noteikti, ir jāsamazina. Skatoties pēc iedzīvotāju skaita krituma un visa pārējā. Vairs jau nav palicis gaužām cilvēku, kas spēj to visu uzturēt, o ir bērni, pensionāri un viss pārējais, kas nepelna naudu valstij. Ierēdniecība ir pirmā, kas jāsāk samazināt. Katrs jaunais premjers, kas stājas amatā viena no pirmajām runām ir saista ar to, ka samazinās birokrātiju. Taču vairāk par vārdiem neviens neko nav izdarījis”

Uz protestu pulcējošos zemniekus uztrauc dzīve laukos kopumā. Tajā skaitā situācija ar lauku skolām, skolu reformu un arī jau ilgstoši neatrisinātais jautājums – neasfaltēti, neizbraucami lauku ceļi, kas lauksaimniekiem rada nopietnas problēmas.

Ainis Čāmāns: SIA “Slaides” valdes loceklis:

“Rupji sakot, viss ir pilnīgā pakaļā. Pašlaik lauku skolas tiek reformētas ar pirkstu kartē bakstot, kas notiek Rīgā. Nevienam absolūti neinteresē situācija uz vietas. Tuvākais plāns apmēram no mūsu ciemata būs līdz pamatskolai 20 kilometri, vidusskola būs pat 60 kilometri. Tas no jebkura skatupunkta ir galīgi garām. Protams, tas interesanti izskatās no vienas puses, kad skaties kā ministre ar putām uz lūpām cīnās kā reformēt skolas, kā pedagogiem nosacīti algu palielināt, tikai no malas neredzu nevienu darbību, kad būtu kāds centies veicināt, piemēram, dzimstību. Tie paši bērnu pabalsti, bērnu piedzimšanas pabalsti, tāpat arī, manā skatījumā, ģimenes no četriem bērniem, tām vispār nebūtu jāmaksā nodokļi no algas, tādā veidā veicinot dzimstību un lai cīnītos par to, ka laukos būtu bērni, nevis par to, cik skolas slēgt.”

Joprojām Jēkabpils novadā, kā arī citviet Latvijā ir simtiem apdzīvotu vietu uz kurām neved asfaltēti ceļi.

Ainis Čāmāns: SIA “Slaides” valdes loceklis:

“Tie paši ceļi, dzīvoju Jēkabpils novadā, domāju ka tālākajā ciematā vai tālākajā apdzīvotā vietā, kas novadā ir tuvākais asfalts ir 10-11 kilometri. Visus gadus cīnāmies arī par to lai ceļi tiktu asfaltēti ne tikai uz pagastu centriem, bet arī, konkrēti uz manu ciematu nav neviena plāna, ka kādreiz varētu būt normāls asfalts vai tā saucamā dubultā apstrāde. Veidojas nosacīta bezcerības sajūta, protams, cepuri nost visiem iedzīvotājiem, cilvēkiem, kas dzīvo, cīnās, bet reāli bezizejas sajūta, tu ej, dari, attīsties, bet ceļš jebkurā vietā ir kā mugurkauls visam, bez viņa bēdīgi, mūsu bēdīgais P72 [Ilūkste-Bebrene-Birži] par kuru tik ilgi runāts un visas iespējamās iestādes ir apietas, šobrīd viņš [ceļš] praktiski ir nebraucams, bet uz tāda ceļa ir jādzīvo. Tāpēc viens no plakātiem ir – “Latvija nav tikai Rīga”. Visu laiku, jau no 90.to gadu sākuma lauki dzīvojuši tādā kā finansu badā, no kopējā finansu sadalījuma. Tāpēc tagad mēģinām kaut ko pateikt. Jums nav cilvēku, tāpēc nekas nepienākas, bet reāli šeit nav ļaudis kaut kādi glupāki, stulbāki vai vēl kaut kādi, kas kaut ko nav spējuši izdarīt, tāpēc, ka ir laukus pametuši. Tas viss ir tikai apzinātas, neapzinātas bezdarbības pamatā, veidojas situācija, ka nenāk nauda uz laukiem un grūtāk ir nekā pilsētā.”

"Zemnieku saeima" iepriekš paudusi, ka šis ir kā brīdinājuma protests un norit miermīlīgi, krietni pēc agrajām rīta stundām, kad vairs nav tik intensīvas satiksmes. Taču, ja lauksaimnieku izvirzītās prasības netiks izpildītas, tad jau nākampirmdien viņi gatavi ar šo tehniku doties arī uz Rīgu, lai paustu savu neapmierinātību.