Jēkabpils novada būvvalde nepiekrīt KNAB veiktās analīzes rezultātiem 21

Jēkabpils, Rēzekne, Ventspils un Jūrmala – tās ir četras valstspilsētas, kurās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis augstākos korupcijas riskus būvvaldēs. Analīzē tika pētīta pašvaldību būvinspektoru darbība, par pamatu ņemot desmit faktorus, kas var veicināt korumpētību.

“Zems atalgojums, intensīva darba slodze un vienpusēja lēmumu pieņemšana ārpus darba telpām – tas ir raksturīgs visiem. Papildus Jēkabpilī ir tikai divi inspektori – faktors, ka ir salīdzinoši mazs darbinieku skaits,” skaidro KNAB pārstāve Anda Pūpola.

Ar pašiem būvinspektoriem Jēkabpils novada būvvaldes vadība neatļāva runāt, bet uzsvēra, ka arī citās būvvaldēs ir līdzīgs darbinieku skaits. Iestādē arī nepiekrīt, ka viņu pieņemtie lēmumi būtu vienpusēji.

“Mums kolēģi neiet nekad vieni, viņi iet divatā,” stāsta Jēkabpils novada būvvaldes vadītāja Inga Līce-Vilciņa. “Faktiski visus dokumentus sagatavo jau birojā pēc tam, kad objekts ir apsekots.”

Savukārt par atalgojumu būvvaldē piekrīt, ka tas varētu būt lielāks.

“Tas nav noslēpums, ka pašvaldībās atalgojums ir zems, un tāpēc arī ir ļoti grūti piesaistīt speciālistus,” stāsta Inga Līce-Vilciņa. Uz jautājumu, kāds ir vidējais atalgojums būvinspektoriem, Inga atbild: “Zem 2000 eiro.”

Veiktajā analīzē secināts, ka augstākie korupcijas riski ir pašā būvdarbu veikšanā un ēku nodošanā ekspluatācijā. Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas valdes loceklis, būvuzraugs ar 17 gadu pieredzi būvinspektora amatā Juris Mellēns skaidro, ka klienti dažkārt grib panākt vēlamo būvvaldes lēmumu vai to pasteidzināt.

“Šo korupcijas risku jau izraisa paši būvju un ēku īpašnieki, kas grib pārkāpt būvniecības likumu, kas grib būvēt bez būvatļaujas, kas grib kaut ko krāpties,” saka Juris Mellēns.

Vienlaikus Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijā uzskata, ka analīze neesot objektīva.

“Parādiet man, kuram būvinspektoram ir iedots kukulis un viņš kaut kā to ir realizējis! Kur ir gadījums, kas ir kaut kad tiesāts?” retoriski jautā Juris Mellēns, paužot viedokli, ka KNAB veiktā analīze nomelnojot būvinspektoru profesiju.

Arī Ingai Līcei-Vilciņai ir līdzīgs viedoklis: “Mēs neesam dzirdējuši tādus gadījumus, tāpēc bijām ļoti pārsteigti, nonākot šādā analīzē. Un būvvaldei netika jautāts viedoklis. Būvvalde jau šobrīd katru gadu saistībā ar kvalitātes vadības sistēmu izvērtē šos riskus.”

KNAB pārstāve Anda Pūpola apstiprina, ka būvvalžu viedoklis pētījumā netika prasīts: “Tiešā komunikācija ar pašvaldībām mums nenotika, jo šis ir mūsu pašu pasākumu plāns, ko mēs īstenojam kopā ar Ekonomikas ministriju.”

Ņemot vērā analīzes rezultātus, ministrija aicināta izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām, savukārt būvvaldēm ieteikts pārskatīt iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu.

Vērtējot 10 punktu sistēmā, visaugstākos korupcijas riskus KNAB saskata Rēzeknes būvvaldē (8 punkti), Jēkabpils novads ar 5 punktiem ierindojas trešajā vietā, bet viszemākie riski konstatēti Valmieras novadā (3,7 punkti).

Avots: KNAB

Plašāk ar KNAB veikto analīzi var iepazīties: ŠEIT.

Sandra Paegļkalne