Jēkabpils aizsargdambja būvdarbi varētu sākties tikai augustā 9
Šobrīd no Daugavas aizsargdambja Jēkabpilī tiek ņemti nost smilšu maisi un zeme, kas tur tika savesta janvāra plūdu laikā. Lai dambis izturētu nākamos plūdus, ir nepieciešama pamatīga rekonstrukcija, bet ziemā saliktie maisi ar zemi darbu norisei tikai traucēs. Strādnieku rosīšanās gan nenozīmē, ka tūlīt sāksies dambja rekonstrukcija. Pašvaldībā skaidro, ka tad, ja visi apstākļi būs labvēlīgi, īstie būvdarbi varētu sākties tikai vasaras beigās – augustā. Viens no šķēršļiem ir finansiālie jautājumi, jo kopējās dambja rekonstrukcijas izmaksas plānotas 12,5 miljonu eiro apmērā, un līdz šim pašvaldības kontā nav ienākusi pat daļa no šīs summas.
“Šim dambja pārbūves projektam tiek izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības struktūrfondiem plūdu risku novēršanai,” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Šie MK noteikumi pašlaik ir saskaņošanas stadijā. Mēs pie Eiropas struktūrfondu finansējuma tiekam nākamā gada janvārī, un šobrīd ir stāsts par to, kā saņemt priekšfinansējumu projekta būvdarbu uzsākšanai jau šogad. Finanšu ministrija ir solījusi, ka dos mums iespēju priekšfinansējumu saņemt, aizņemoties Valsts kasē.”
Lai gan būvprojekta izstrāde ir noslēguma stadijā, arī šajā procesā ir kavēšanās saistībā ar nepieciešamību saskaņot tehniskos risinājumus ar visiem blakus esošo zemju īpašniekiem. Saskaņošana līdz šim noritējusi ļoti labi. Daļa īpašnieku par piekrišanu darbiem parakstījās pašvaldības rīkotās sanāksmes laikā, citi to sniedza vēlāk, un šobrīd no vairāk nekā 100 īpašniekiem tikai divi vēl nav snieguši akceptu plānotajiem būvdarbiem.
Tomēr jāņem vērā, ka arī pats būvprojekts pēc pabeigšanas būs jāsaskaņo ar atbildīgajām valsts institūcijām, tāpat vēl jāveic būvdarbu iepirkums. Sākotnēji no valsts puses tika saņemti solījumi likvidēt birokrātiskos šķēršļus, tomēr iepirkuma procedūrai būs tādi paši noteikumi kā citiem projektiem, uzsver vietvarā.
“Solīt jau ir viegli, bet mēs rēķināmies ar to, ka tie šķēršļi ir, ka procedūras mums ir jāievēro un pēc tam par tām arī jāatskaitās,” saka Kārlis Stars.
Lai gan šogad līdz ziemas sezonai varētu būt paveikta tikai neliela daļa iecerēto būvdarbu, Jēkabpils novada pašvaldībā sola primāri izdarīt tos darbus, kas nepieciešami, lai aizsargdambis varētu izturēt nākamo ziemu un pavasari. Plašāka intervija ar Kārli Staru par šo tēmu tiks publicēta 25.maija vakarā.
Sandra Paegļkalne
Komentāri 27
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (27)Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Vai arī ... pilsētai ir vienošanās ar Debesu Ministriju, ka nākošgad plūdi nav plānoti?
Lai fiziski izturētu ūdens spiedienu, šim dambim nekas būtisks nav jāmaina, bet lai novērstu iespēju ūdenim sūkties cauri, upes pusē ir jāuzliek ūdensnecaurlaidīgs slānis. Normāli būtu lietot dzelzsbetonu, ņemot vērā, ka ir vēl trešā problēma - postoša ledus masas iedarbība. Ja betonu nevar atļauties, iespējams, derētu kādu metru biezs māla slānis, kurš ziemā sasalis, saglabātu noturību pret ledus brāzieniem. Varbūt.
Bez tam, pieredze parādīja, ka dambis ir drusciņ par zemu... .
Ziņot par komentāru
Dambi var izmantot arī:
1) kā aizsegu , aiz kura apgulties un izlaist pāris radziņus vai barabanus pa oponentiem
2) ērtu vietu kur nopisties vasarā
3) dambī var izurbt caurumu, ielikt trubu, un uztaisīt miniatūru HES
4) Uz dambja var apgulties un spļaut ūdenī, vērojot kā apļi izplatās pa ūdens virsmu
5) pa dambi var pastaigāties ar kādu būtni ( sk. 2. punktu)
6) ap dambi var ierīkot rīsa laukus, regulēt irigāciju.
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Kad galvā atskaņas un jambi.
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
vdk jefiņi strādatu kaut 1 % tik akurāti ar videoieraksta iekārtām kā strādāt sāka 20. gs. 70. gadu beigās ķīnieši, safilmejot visus zviedreļu, jenķu, žīdeļu, friču , anglenu un citu sugu mēslus, sauktos sekstūristus, kas brauca uz Indonēziju, Taizemi, Vjetnamu vai kur citur apciemot mazus bērnus vai pie dzīvnieciņiem, vai piekopt nerātnības ar dažādam citām matērijām..., vai lai tranijs šos padrātētu dobumā...(un vēlak smalki pārdotu šos materiālus pasiem aktieriem), tad tur gan būtu ko redzēt..
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->