“Viesītes mašīnista stāsts” ļauj ielūkoties šaursliežu dzelzceļa vēsturē 2

Dokumentālās filmas “Viesītes mašīnista stāsts” pirmizrāde bija kā ceļojums Mazajā Bānītī. Apmeklētājiem tika izdalītas tematiskas biļetes, kuras pirms pasākuma pārbaudīja konduktore. Klātesošie ar nepacietību gaidīja iespēju noskatīties filmu, kas vēsta par Viesītes šaursliežu dzelzceļa vēsturi no mašīnista skatupunkta. Radošā komanda stāsta, ka sākotnējā doma nav bijusi veidot filmu, bet iemūžināt vēstures liecību video formātā.

“Radās ideja parādīt, kā tas kādreiz ir noticis,” stāsta filmas idejas autors Bruno Lielkāja. “Interesēja, kā tie cilvēki brauca, cikos cēlās, kur gāja... Mēs to trasi zinām, to maršrutu, bet mēs nezinām, kā tas dzīvē ir noticis. Tas dzelzceļš ir kaut kāds interesants. Tas atšķiras no Kurzemes dzelzceļiem. Man kā entuziastam kaut kas īpašs.”

Iegūtie materiāli bija tik interesanti, ka tika nolemts veidot filmu. Palicis pavisam maz to cilvēku, kuri ar savu darbu nodrošināja Mazā Bānīša kursēšanu. Filmas veidotāji paspēja iemūžināt Viesītes mašīnista Daiņa Bruņinieka pieredzi. Diemžēl pirmizrādi Dainis nesagaidīja, bet viņa stāstījums ikvienam interesentam ļauj iepazīt 600 milimetru šaursliežu dzelzceļa darbības ikdienu pagājušā gadsimta 60. – 70. gados līnijā Viesīte – Daudzeva.

Dokumentālo darbu veidoja operators Mārtiņš Šteinbergs, Bruno Lielkāja un viņa dēls Viesturs Lielkāja, kurš pats šobrīd strādā par dīzeļvilcienu vadītāju – mašīnistu un kuram ir pieredze arī darbā ar tvaika lokomotīvi Ventspilī.

“Trešajā kursā izdomāju, ka vajadzētu varbūt nedaudz ielūkoties vēsturē, un izdomāju pa vasaru trīs mēnešus pastrādāt Ventspils piejūras brīvdabas muzejā par mašīnista palīgu,” stāsta Viesturs Lielkāja. “Kurināt tvaika lokomotīvi un iejusties tajos gados, kad cilvēki strādāja ar tvaika lokomotīvi, kad vajadzēja veikt eļļošanas darbus, kad bija ūdens jālej un ogles jānes... Starpība ir diezgan liela, kā tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu gadsimta laikā.”

Filmā mijas mūsdienās filmētais ar vēsturiskajiem kadriem no šaursliežu dzelzceļa darbības un vēlāk arī likvidēšanas perioda. Dokumentālā darba kopija būs pieejama arī Viesītes muzejam “Sēlija”.

Sandra Paegļkalne