Halovīna svinēšana Latvijā kļūst arvien populārāka
Pievienots: 01.11.2019 17:03

rsz_halovins.jpg
Kamēr sabiedrībā notiek diskusijas par Halovīna (no angļu valodas „Halloween”, kas ir saīsinājums no pilnā nosaukuma „All Hallows’ Evening” – „Visu Svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu atveido kā „Halovīns”) svinēšanu Latvijā, tikmēr šī tradīcija mūsu valstī kļūst arvien populārāka. Arī Jēkabpils novada Vidsalā 31.oktobra vakars tika pavadīts Halovīna noskaņās. Svētkus organizēja biedrība “Eko Selonia”, un tas reizē bija ar Jēkabpils novada pašvaldības finansiālu atbalstu tapušās lapenes atklāšanas pasākums. Ģimenes ar bērniem ar entuziasmu piedalījās ķirbju grebšanā. No kā tad cēlusies tradīcija Visu svēto vakarā likt sveci izgrebtā ķirbī? Īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks liecina, ka pirmsākumos tas bijis rācenis. Grēku dēļ Džeks neesot uzņemts debesīs un mūžību bijis spiests klīst pa ēnainiem zemes nostūriem. Viņam līdzi esot dota tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Šai īru leģendai ieceļojot Amerikas Savienotajās Valstīs, rāceņa vietā parādījies ķirbis. Pati Halovīna tradīcija cēlusies no ķeltiem, kuri uzskatīja, ka šis ir laiks, kad atveras vārti uz viņsauli un reizē ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem nāk arī nelabas būtnes, tādēļ ķelti šajā laikā tērpušies maskās, lai ļaunos spēkus atbaidītu. Amerikā šī tradīcija tika pārvērsta par saldumu svētkiem bērniem, un tā tas ir vēl joprojām. Arī Latvijā aizvien vairāk bērnu 31.oktobra vakarā krāso sejas, pārģērbjas un staigā pa mājām, saucot “Saldumus vai izjokosim!”. Daudzi bērni un jaunieši neaizdomājas par Visu svēto vakara sākotnējo nozīmi, viņiem tā ir izklaide. “Man patīk, jo var ar draugiem iet prasīt “končas” un izjokot pieaugušos. Man patīk, ka sevi var pārtaisīt par kādu citu. Man patīk, ka var kopā ar draugiem svinēt šos svētkus,” saka Marta, Markuss, Mārcis un Madara – jaunieši no Zasas vidusskolas. Arī Vidsalas iedzīvotājām – Katrīnai un Anetei ir līdzīgs viedoklis: “Var iet pa mājām un prasīt “končas”, var izklaidēties un grebt ķirbjus.” Sabiedrībā izskan viedoklis, ka Halovīns ir sveši svētki un ka mums Latvijā oktobra un novembra tumšajā laikā būtu jāgodina klusais Veļu laiks, tomēr iedzīvotāju vidū ir arī pretējas domas. Pasākuma organizatore, biedrības “Eko Selonia” vadītāja Baiba Čākure saka: “Mans uzskats ir tāds – ja pasākums pulcē ģimeni, ja bērni ir priecīgi, ja var izdarīt kaut ko interesantu, tādu, kas nav ikdienišķs, tad kāpēc nesvinēt?” Dainis no Vidsalas saka: “Bērni un pieaugušie, kuri grib, tie lai svin. Es uzskatu, ka tas ir normāli, ar Veļu laiku kopā ar sadzīvot, jo bērni jau neko ļaunu nedara. Radio dzirdēju, ka viena sieviete teica, ka viņi ir kristīgie, viņi šos svētkus nesvin. Bet Jāņi arī ir pagānu svētki. Viņi visi svin Jāņus. Kurš grib, lai svin Halovīnu, tā ir katra paša izvēle.” Jāatzīmē, ka maskēšanās un gājieni pa mājām nav sveši arī senajiem latviešiem, tikai mūsu senčiem tās bija ķekatas, kas saistās ar Ziemassvētku laiku. Maskotie gājieni Latvijā sākās pēc Mārtiņiem un ilga līdz Meteņiem, bet šīs aktivitātes jēga bija līdzīga kā Halovīna sākotnējā nozīme – ļauno garu aizbaidīšana un svētības nešana. Maskās parasti attēloja tos garus, kuriem gribēja pielabināties vai kurus gribēja iespaidot. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27809