Jēkabpils nevalstiskajām organizācijām piedāvā telpas bijušajā Justīcijas namā
Pievienots: 24.10.2019 15:03

rsz_nvoekafoto.jpg
Pēc Zemgales rajona tiesas Jēkabpilī pārcelšanās uz jauno Tieslietu namu ēka palikusi tukša un nonākusi Jēkabpils pilsētas pašvaldības pārziņā. Šonedēļ vietvara aicināja uz tikšanos nevalstiskās organizācijas, lai pārrunātu savstarpējo sadarbību un piedāvātu biedrībām iespēju pārcelties uz telpām kādreizējā Justīcijas namā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji izmantoja iespēju apskatīt telpas, lai novērtētu to stāvokli. Pašvaldība uzsver, ka priekšroka telpu izmantošanā būs tām biedrībām, kuras nodarbojas ar mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu interešu aizstāvību, proti, palīdz pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm. Turklāt tām biedrībām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, nebūs jāmaksā nomas maksa, bet gan tikai maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Interese par telpām ir daudzām biedrībām, bet attur komunālo pakalpojumu cenas. Jēkabpils pilsētas domes Īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare skaidro: “Tā kā pašvaldības īpašumā šī ēka ir tikai no šī gada septembra, tad mēs esam ņēmuši par pamatu skaitļus, kas ir bijuši iepriekšējā īpašnieka laikā, tātad Tiesu namu aģentūras laikā. Gada griezumā rēķinot komunālos maksājumus, sanāk, ka biedrībām būtu jārēķinās ar 2,78 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Tā ir summa ar PVN. Tur ietilpst apkure, ūdens, elektrība, atkritumi un apsaimniekošana.” Šīs gan ir provizoriskās izmaksas, jo skaitļi ņemti, balstoties uz to, kā ūdeni un elektrību tērēja tiesas darbinieki. Tomēr nevalstiskās organizācijas pauž bažas, ka tās nespēs samaksāt, jo provizoriskā summa ir daudz lielāka nekā biedrību pašreizējie izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem. “Daudzas biedrības saka, ka pārāk augsta cena, bet tādas ir cenas pilsētā,” saka invalīdu apmācības un dienas centra “Ausma” pārstāvis Valdis Strods. “Salīdzinājumā ar to, ko šobrīd mēs maksājam par telpām, šeit būtu daudz dārgāk.” Sevišķi sašutuši ir biedrības “Cerību sala” pārstāvji, kuri nodrošina dažāda veida pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kuri jau šobrīd pakalpojumu sniegšanai izmanto 90 kvadrātmetrus, tātad viņiem nepieciešama liela platība. “Cenas ir milzīgas, ja bērni ir ar īpašām vajadzībām, kā lai samaksā?” savu viedokli pauž “Cerību sala” valdes priekšsēdētāja Aija Kvēpiņa. “Mēs varam samaksāt tikai par vienu mēnesi no tām biedru naudām, kas mums ir, bet ja mums jāmaksā gadā vairāk par tūkstoti, tas nav iespējams.” Vairākas biedrības uzsver, ka tām pašlaik par komunālajiem jāmaksā simboliska samaksa vai nav jāmaksā vispār, tādēļ piedāvātais variants kādreizējā Justīcijas namā viņus neapmierina, lai gan telpas būtu nepieciešamas. “Pašlaik mēs telpas izmantojam bez maksas, arī par komunālajiem nemaksājam, jo mēs sniedzam arī senioriem pakalpojumus – vingrošanu, ārstnieciskos pasākumus, seminārus, mācības,” stāsta pensionāru biedrības “Sasaiste” valdes priekšsēdētāja Biruta Jemeļjanova. Uz jautājumu, vai biedrība varētu atļauties maksāt to summu par komunālajiem, Biruta atbild: “Par ko? Pensionāri metīs biedru naudas pa 10 eiro un maksās? Tas ir absurds.” Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola skaidro: “Vēsturiski varbūt no deviņdesmitajiem gadiem, darbojoties nevalstiskajām organizācijām, tika mazāk pievērsta uzmanība pašvaldības īpašuma iznomāšanas kārtībai, arī valstī noteiktie normatīvie akti ir mainījušies gadu griezumā. Tās biedrības, kuras senāk noslēgušas līgumus un izmanto telpas, bauda labāku situāciju, bet pēdējo divu gadu laikā mēs skatāmies, lai normatīvie akti attiecībā uz telpu iznomāšanu tiktu ievēroti, jo no mums to prasa Valsts kontrole.” Jēkabpils pilsētas domes vadība uzsver, ka aktīvas biedrības, kas startē dažādos projektu konkursos un piesaista finansējumu, varot atļauties samaksāt par apkuri, elektrību, ūdeni un apsaimniekošanu. Tomēr dome sola meklēt iespēju palīdzēt ar komunālo pakalpojumu apmaksu tām biedrībām, kas rūpējas par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu interešu aizstāvību. “Šī ēka jebkurā gadījumā mums būs jāuztur, un labāk to uzturēt ar īrniekiem un apdzīvotā vidē, nekā ja tā stāv tukša un neapsaimniekota,” skaidro Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. “Mēs skatīsimies no tām biedrībām, kas izteiks vēlmi šeit būt, kas tās par biedrībām un kā mēs varam palīdzēt šajā jautājumā. Runāsim ar Juridisko nodaļu, bet es viennozīmīgi saku – pensionāriem un invalīdu biedrībām mēģināsim palīdzēt, tur šaubu nav.” Jēkabpils pilsētas domes vadība pauž cerību, ka ēka nākotnē būs apdzīvota, jo par otrā stāva izmantošanu vēlmi izteikusi neatliekamā medicīniskā palīdzība, savukārt par pirmā stāva telpām interese ir daudzām nevalstiskajām organizācijām. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27761