AUTO NOMA Jekabpils
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ģąėīīįėą÷ķī 16.10 Vakars
12°C...14°C
D 2-4 m/s

Ļąńģóšķī 17.10 Nakts
14°C...16°C
D 3-5 m/s

Šodien 16.oktobrī
vārda dienas svin:

Daiga, Dinija

Rītdien:
Gaits, Karīna

Apsveicam!
Saraksts »

Kā vērtējat ieceri veidot Jēkabpils novadu, apvienojot Jēkabpils pilsētu un tagadējo Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novadu?
Mani apmierina šāds modelis;
50%
Jēkabpils pilsētu vajadzēja atstāt kā atsevišķu pašvaldību;
50%
Nezinu, nav viedokļa.
0%
Labāk būtu palicis tagadējais administratīvi teritoriālais dalījums;
0%

Nobalsojuši: 14
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 38 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Auto Noma Jēkabpils
Jaunākās ziņas
 
Atašienes pilskalnā aizvadīta Latvijā pirmā Arheoloģijas diena
Pievienots: 17.06.2019 13:36

» Versija izdrukai

rsz_arheologijafoto.jpg
Latvijā pirmā Arheoloģijas diena norisinājās Krustpils novada Atašienes pilskalnā – objektā, kas izvēlēts par 2019.gada arheoloģijas pieminekli. Šis pilskalns ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais pilskalns Latvijā, kas ticis uzskatīts par zudušu un tagad – atklāts no jauna. Aizvadītajā nedēļā šeit norisinājās arheoloģiskie izrakumi Jura Urtāna vadībā.
    
    Ja vēl maijā arheologiem nebija informācijas par pilskalna apdzīvotības datējumu, tad šo izrakumu laikā veiktie atradumi ļāvuši arheologiem secināt, ka Atašienes pilskalns bijis apdzīvots jau 5.-6.gadsimtā un ka to apdzīvojuši balti. Interesanti, ka nelielā izrakumu laukumā konstatēta ļoti plaša amatniecības zona, kas liecina, ka cilvēki šeit darbojušies ar rotu darināšanu, kokapstrādi un metālapstrādi.
    
    “Vienā zonā, kur mēs nelielā platībā veicam izrakumus, mēs ieraudzījām, ka tur bijusi saimnieciskā aktivitāte,” stāsta arheologs Juris Urtāns. “Piemēram, man rokās ir viens dzelzs sārņa gabals, kas apliecina vietējo metalurģiju. Tas ir no purva rūdas iegūts dzelzs. Tas, ka tāda lieta darīta pilskalna iekšpusē, kaut ko nozīmē. Droši vien, ka rūda ņemta tepat – apkārtnes purvos. Otra lieta, kas būtiska, ka te ir stipri daudz keramikas, kas mums sākumā likās nepareizi. Man rokās ir viens poda fragments, kas ir gludinātā, spodrinātā keramika. Pirms apdedzināšanas tā tiek noberzta ar metālu vai akmeni un padarīta cieša, blīva, spīdīga. Šis varētu būt bijis galda trauks. Mums tādu lausku ir diezgan daudz, pārāk daudz priekš viena pilskalna mazas vietas. Atradumi ļauj secināt, ka pilskalns gājis bojā spēji – bijusi kaut kāda liela nelaime, piemēram, ugunsgrēks. Ņemot vērā, ka tas bija tautu staigāšanas laikmets ar cīņām un kaujām, ticamāk, ka tā.”
    
    Latvijas Arheologu biedrība ļāvusi iesaistīties izrakumu veikšanā brīvprātīgajiem, kuriem iepriekš nav bijusi tāda pieredze. Interesentiem bija iespēja pieteikties dalībai šajā projektā, un Latvijas Arheologu biedrība izvēlējās astoņus pretendentus. Ik dienu viņi strādāja vairāku profesionāļu vadībā.
    
    “Mani interesē vēsture, un tas arī bija tāds bērnības romantisks sapnis par arheoloģiju, vēsturi un dārgumu meklēšanu,” stāsta arheoloģisko izrakumu dalībnieks Konstantīns Ķiuka. “Man patika izzināt to procesu – kā tas patiesībā notiek. Viss bija salīdzinoši viegli, izņemot lielo karstumu, kas mūs pavadīja šajās dienās. Bet sapratu, ka mums paveicies, jo augsne bija mīksta un atradumi nebija pārāk dziļi. Pēc nostāstiem gadās arī daudzreiz smagāk. Mums pirmā pieredze bija ļoti veiksmīga. Tas mūsos nenokauj entuziasmu varbūt arī nākotnē piedalīties tādā lietā.”
    
    “Man arī šī ir pirmā pieredze,” stāsta izrakumu dalībniece Evita Višņevska. “Man kā biologam tas bija pilnīgi kaut kas jauns. Tas bija sens sapnis, un nu tas ir piepildīts. Interesantākais noteikti ir atradumu azarta brīdis. Tas notur imunitāti pret dunduriem un ļauj nejust arī tveici. Tas dzen uz priekšu.”
    
    Gan jauniešu iesaistīšana izrakumu veikšanā, gan Arheoloģijas diena notiek ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību arheoloģijai. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja gan izzināt Atašienes pilskalna stāstu un izrakumu rezultātus, gan iegūt priekšstatu par to, kā varēja izskatīties seno latgaļu apģērbs, rotas un ieroči. Biedrība “Kroma kolna bruoliste” interesējas par laika periodu no 7.līdz 13.gadsimtam, tādēļ organizācijas biedri gan iegādājas, gan paši savām rokām rekonstruē šim vēstures posmam raksturīgos sadzīves priekšmetus. Vēl interesentiem bija iespēja iemēģināt roku vērpšanā ar vārpstiņu, kā arī piedalīties citās aktivitātēs. Dienas noslēgumā varēja baudīt folkloras draugu kopas “Trejasmens” priekšnesumus.
    
    Pirmo Arheoloģijas dienu Latvijā atbalstīja Latvijas Arheologu biedrība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Krustpils novada pašvaldība, kā arī Atašienes pilskalna īpašnieks Oļģerts Stalidzāns.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 6
Apspriežam tēmu:
*Neķītrais masāžists
 Izklausās, ka diena pagājusi bez metiena. :D
17.06.2019 15:32
*Jefiņš -> *Neķītrais masāžists
 Ķēms taču solījās braukt tur, redzēs ko stāstīs.
17.06.2019 16:41
*akoo
 baigie pusva vellli tur bij
asakas nez atrada
17.06.2019 16:47
īpaši stulbs
 Urtāna pēkšņa ugunsgrēka versijai, kas bija par cēloni industrializācijas beigām Atašienē, ir tiesības pastāvēt. Lai gan varētu būt arī citi iemesli. Piemēram, pavisam nesenā pagātnē arī Jēkabpilī ražoja keramikas traukus un bija metālliešanas cehs, kā arī citi rūpali, bet tie savu pastāvēšanu beidza politisku politiski-ekonomisko apstākļu rezultātā - līdz ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
Varbūt pirms 1500 gadiem līdzīgi notika arī Atašienē..?
17.06.2019 19:39
*ĶĒMS
 Kā solīju tā arī darīju, pilskalnā biju, izrakumi tikai sākuma stadijā, bet redzēju daudz interesanta. Ja kādam interesē arheoloģija, tad pašiem jābrauc.
17.06.2019 21:17
*zinātājs
 Vietējie zināja stāstīt, ka esot atrasts arī kaut kas vērtīgs, ko pat uz galviņām nav varējuši sadalīt. Notiktu traģēdija, ja apsardzē nebūtu puiši ar zobeniem.
18.06.2019 08:13
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.02321 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu