AUTO NOMA - Jekabpils autocentrs
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Īįėą÷ķī 22.07 Vakars
16°C...18°C
ZR 1-3 m/s

Äīęäü23.07 Nakts
15°C...17°C
ZR 3-5 m/s

Šodien 22.jūlijā
vārda dienas svin:

Marija, Marika, Marina

Rītdien:
Magda, Magone, Mērija

Apsveicam!
Saraksts »

Kā vērtējat Līvānu pilsētas svētkus?
Nav viedokļa, jo svētkus neapmeklēju.
0%
Garlaicīgi;
0%
Vidēji - varēja būt daudzveidīgākas aktivitātes;
0%
Ļoti interesanti un labi noorganizēti;
0%

Nobalsojuši: 0
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 47 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Mājas lapu izstrāde
Jaunākās ziņas
 
Krustpils katoļu baznīcā svin Sveču dienu jeb Ziemas Māru
Pievienots: 04.02.2019 17:57

» Versija izdrukai

svecudiena.000.jpg
Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā iemirdzas sveces. Kā ierasts, arī šogad Sveču dienu godināt ieradušies gan draudzes pārstāvji, gan folkloras kopas. Draudzes prāvests Viktors Naglis, gadu no gada organizējot šo pasākumu, vēlas parādīt, ka kristietība nav pretrunā ar tautas tradīcijām, bet gan papildina viena otru. Baznīcā Sveču dienu jeb Ziemas Māru sauc par Kunga prezentācijas svētkiem – tiek godināts Evaņģēlijā aprakstītais notikums, kad Vissvētākā Jaunava Marija un sv.Jāzeps 40 dienas pēc Jēzus piedzimšanas nesa bērnu uz Jeruzalemes svētnīcu, lai veltītu Viņu Kungam un lai pienestu Dievam pateicības upuri. Tādēļ arī dievkalpojuma laikā katra folkloras kopa nesa pie altāra upurus Dievam.
    
    Ik gadu prāvesta Viktora Nagļa aicinājumam godināt Sveču dienu atsaucas arvien jaunas folkloras kopas. Pirmo reizi pasākumā piedalījās vairāki kolektīvi, piemēram, Jēkabpils novada pārstāvji – folkloras kopa “Kāre”, kā arī Aglonas folkloras kopa “Olūteņš”.
    
    “Ļoti patīk moments, ka kristīgais sasaistīts ar mūsu tautas gara mantojumu,” saka folkloras kopas “Olūteņš” vadītāja Marta Bicāne. “Patika upurdāvanu pienešana – mēs nācām un prezentējām sevi Dieva priekšā.”
    
    “Sveču diena man asociējas ar laiku, kad skolās un citviet mācās liet sveces, iet arī uz baznīcu, tāpat asociējas ar sveču svētīšanu,” saka Rubenes pagasta folkloras kopas “Kāre” dalībniece Rita. Kolektīva vadītāja Inga piebilst: “Sveces man vairāk saistās ar baznīcu, ar kristīgām vērtībām. Svece ir tā, kas silda un dod gaismu. Mēs skatāmies uz to, mēs mācāmies, lai dzīve būtu kā svece. Mēs sadegam priekš citiem.”
    
    Dekšāres vīru folkloras kopas “Kūzuls” dalībnieks Jānis Siliņš stāsta: “Mēs zinām daudz nostāstu un ticējumu par Sveču dienu. Galvenais – tajā dienā jāuzspīd kaut mazliet saulītei, lai varētu zirgam loku uzlikt. Tad būs jauka vasara un foršs siena laiks.”
    
    2019.gads Krustpils katoļu draudzei ir īpašs, jo šogad aprit 15 gadi kopš iesvētīta Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Dievnama celtniecība sākās 2000.gadā, ēkas projekta autore ir arhitekte Ilga Tretjakova, bet būvniecības darbus veica SIA “Jēkabpils PMK”. Neilgi pēc dievnama iesvētīšanas darbu šeit uzsāka Viktors Naglis, kurš bija sekojis līdzi ēkas būvniecībai. “Kad es sāku kalpot kā priesteris, šeit bija tikai būvlaukums,” atceras Viktors Naglis. “Atceros, ka viss bija haotiskā kondīcijā. Nekad nebiju domājis, ka man vajadzēs kalpot šeit. Savulaik bija kā vikārs Varakļānos, vēlāk mani aizsūtīja kalpot uz Dagdu. Nebiju domājis, ka vajadzēs būt šeit, bet pēc Dagdas mani atsūtīja uz šejieni. Dievnams bija iesvētīts, bet vajadzēja to pabeigt, pilnveidot. Pakāpeniski, ar cilvēku atbalstu, ticīgo gādību un Dieva apredzību dievnams ir veidojies un diezgan labi turējies. Mums jau ir skaistākā vieta pilsētā – augstākā vieta Jēkabpilī, varbūt tāpēc mēs diženi turamies. Krusta zīme, kas paceļas pār pilsētu, mūs svētī un sargā.”
    
    Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzē šobrīd ir aptuveni 2000 dalībnieku – ne tikai pilsētas iedzīvotāji, bet arī apkārtējo novadu pārstāvji. Pērn dievnamā noritējušas aptuveni 140 kristības, vairāk nekā 20 iesvētības un 18 laulības. Folkloras kopas baznīcas 15 gadu jubilejā novēl draudzei plesties plašumā. “Lai baznīca pildās ar vecākiem un viņu bērniem, lai vecāki ved bērnus uz gaismu, jo ticība padara cilvēkus sirsnīgākus un labestīgākus,” saka Turku pagasta folkloras kopas “Turki” vadītāja Terēzija Rubene. “Ticība vieno un veido piederības izjūtu kaut kam noteiktam un svarīgam.”
    
    Pēc dievkalpojuma Sveču dienas pasākums turpinājās ar folkloras kopu sadziedāšanos Svētdienas skolas telpā. Sadziedāšanās ir ierasta Sveču dienas tradīcija, bet šogad tās laikā tika veikts īpašs rituāls – iedegtas 15 sveces par godu Krustpils katoļu baznīcas 15 gadu jubilejai. Ik gadu, Ziemas Māru godinot, Viktors Naglis izsaka kādu vēlējumu līdzcilvēkiem. Šogad viņš aicina būt pacietīgiem un neatlaidīgiem.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 10
Apspriežam tēmu:
*Jefiņš
 Tā arī darīšu, būšu pacietīgs un neatlaidīgs.
04.02.2019 18:46
*Neķītrais masāžists
 Sveču dienā katram savu medicīnisko svecīti! Lai labāk miegs nāk. :D
04.02.2019 19:24
īpaši stulbs
 Neko nevaru teikt par citiem, bet mani šis pasākums uzrunā.
04.02.2019 20:07
*ĶĒMS
 Jā, Meteņi ir klāt, tos gan parasti svin 6/7 februārī, bet var arī agrāk, jo dažos pagastos tos svini februāra sākuma datumos atšķirīgi.
04.02.2019 20:23
*zinātājs -> ĶĒMS
 Neko tu nezini! Meteņus svin arī martā, Māras dienā.
05.02.2019 09:17
*lasi un atceries -> *zinātājs
 Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru
05.02.2019 10:26
*bezkaunīgais sivēns -> *zinātājs
 Nestrīdies ar Ķēmu!!
05.02.2019 10:35
*zinātājs -> lasi un atceries
 Es to nezināju. Tā tu domā, ja?
05.02.2019 13:30
* lasi un atceries -> *zinātājs
 Māras dienas ir bijušas vairākas – Ziemas Māra jeb Sveču diena, kas tikusi atzīmēta 2. februārī, Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra, kas tikusi atzīmēta 25. martā, Vasaras Māra, kas tikusi atzīmēta 15. augustā, kā arī Rudens Māra, kas tikusi atzīmēta 8. septembrī.
Martā Meteņus nesvin.
Balstoties uz latviešu mitoloģiju, Māra ir Māte – Zemes Māte, Vēja Māte, kā arī Dzīves Māte. Māra ir dzīvības šķīrēja, mūža licēja, sieviešu aizbildne, mājas un maizes simbols, kā arī gods, tikums un tīrība. Mūsu senčiem Māra bija viena no galvenajām dievībām – ja Dievs bija Debesu Tēvs, tad Māra bija Zemes Māte, tieši tādēļ tai ir tik daudz veltītu dienu un ar to saistītu ticējumu un paražu.
05.02.2019 16:27
*ĶĒMS
 Patīkami lasīt saturīgu diskusiju komentāros. Jūtos nedaudz vainīgs pie pārpratuma, ka pieminēju Meteņus, bet neko nepateicu par Ziemas Māras dienu, kas ir divas atšķirīgas dienas, domāju, ka to visi tāpat zina.
05.02.2019 20:32
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00801 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu