Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai no šī gada valsts budžeta būtu nepieciešami aptuveni 500 000 eiro, bet nākamgad - vēl vismaz 300 000 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums valdībai.
VARAM atgādina, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992.gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. ATR likums tika pieņemts 1998.gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu (ATAV) likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums - 2008.gadā.
ATR likums pēdējā redakcijā noteica, ka "reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem". Šī mērķa sasniegšanai ATAV likumā 2008.gadā tika noteikti noteikti vairāki kritēriji, galvenokārt, saistīti ar iedzīvotāju skaitu.
Tomēr, kā norāda VARAM, pieņemot ATAV likumu, Saeima jau 2008.gadā 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota.
VARAM norāda, ka 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem un divas republikas pilsētas, kā arī kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.
Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Ministru kabinetā 2013.gadā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka atsevišķi jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti. Proti, izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju, ir izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un izpildīti vēl vairāki uzdevumi.
"Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. Starp pašvaldībām dominē konkurence, nevis sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanu saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju," skaidro VARAM.
Līdz ar to ministrija skaidro, ka reformas pabeigšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas. Tāpat tā nepieciešama, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai tiktu veicināta reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvā sasaiste ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu.
Patlaban koalīciju veidojošo partiju diskusijai par reformas sagatavošanas jautājumiem un efektīvākai tās norisei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) vadībā ir izveidota Attīstības komiteja. Komitejas locekļi ir viens līdz divi pārstāvji no katras koalīciju veidojošās Saeimas frakcijas.
VARAM paredz, ka konceptuāla vienošanās par reformas pabeigšanas pamatprincipiem notiks šī gada februārī un likumprojekts par reformas pabeigšanu valdībā tiks iesniegts līdz 28.februārim. Likumprojekta pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz septembrim, savukārt piesaistīts ārējos ekspertus, lai izveidotu reformas modeli, plānots laika posmā no šī gada aprīļa līdz septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana MK paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā - kad vienlaikus darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes.
Par reformas progresu VARAM Ministru kabinetam ziņos līdz 1.aprīlim.
VARAM lēš, ka reformas pabeigšanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 500 000 eiro 2019.gada budžetā. Tas tiks tērēts ārējo ekspertu piesaistei pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai konsultācijās ar sabiedrību, tostarp, arī informatīvās kampaņas izstrādei un īstenošanai.
2020.gadā saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem reformas īstenošanai būs nepieciešami vēl 300 000 eiro.
800 000 eiriku, tās ir pupu mizas, bet pēc tam cik naudas būs ietaupījumos, ko izgrūda karaļnamu uzturēšanai. Bezģeļņiki varēs braukt pāri dīķim, bet ja tā padomā, tur ir vajadzīgi cilvēki ar rokām un galvu, kuru, protams, šitai sugai nav. Nē, lai labāk paliek tepat ielas slaucīt, jo to darīt arī vajag kādam.
VARAM norāda, ka 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem un 2 republikas pilsētas, kā arī kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.
-------------------- -------------------
Tās 2 republikas pilsētas, kas neatbilst iedzīvotāju skaita kritērijiem ir Jēkabpils un Valmiera.
Iepriekš vajadzēja saglabāt Jēkabpils rajonu kā to izdarīja piemēram Ludzas rajons, kas joprojām ir vienots Ludzas novads.
Jēkabpilij nekas nedraud. Esiet mierīgi! Pašu Pūci man sazvanīt neizdevās, bet kāds ministrijas ūpis (uzvārdu viņa teica, bet izkrita no galvas) teica, ka Jēkabpilī tiešām viss pa vecam palikšot un varot gulēt bez kreņķiem.
kantora aizgalda klerkiem, kas veģetē uz nodokļu maksātāju rēķina, gan ir baigie kreņķi ... Anita Lemakas ,kundze no Jēkabpils novada pareizi saka, ka bija jāsaglabā Jēkabpils rajons.
Gribētos zināt, no kurienes ņems naudu? Ir zināms, ka atkal izdomājuši no nodokļu maksātājiem, bet nevienam neinteresē vai izliekas nezinām, ka naudiņu varētu izlietot dzīvnieku patversmēm, kur suņi un kaķi mirst badā un salst.
Pāris gados miljardu ietaupīs, nebūs jāmaksā bezjēdzīgās algas, komunālie, prēmijas, kancelejas izdevumi, degvielas un auto izdevumi, apkalpojošam personālam algas u.t.t.
Ko tā Lemaka zina! Krievu laikos viņa par politiku neinteresējās, bet tikai nebēdīgi draiskojās. Tagad jau baigākā politiķe uzradusies! :) Tad bija rajons, bet bija arī ciema padomes, kurās tāpat sēdēja kantora aizgalda klerki.
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00638 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu
