Krustpils pilī prezentēta grāmata Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Aizkraukles un Jēkabpils rajonos. Grāmatas autore ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa, kura kultūras pieminekļu aizsardzības jomā strādā kopš 1990.gada un ir vairāku publikāciju un izstāžu autore par kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas tēmām.
Grāmatā aprakstītas 43 sakrālās celtnes, kas atrodas bijušā Aizkraukles rajona un bijušā Jēkabpils rajona teritorijā. Pētījums dod iespēju novērtēt gan vēsturiski izveidojušās reģionālās atšķirības, gan arhitektūras un mākslas attīstības specifiku. Mārīte Putniņa uzsver, ka daudzas sakrālās celtnes lēnām iet bojā, jo netiek pienācīgi uzturētas: Jēkabpils apkārtnē situācija būtiski neatšķiras no tā, kas notiek vispār Latvijā. Sakrālās celtnes diemžēl ir ļoti daudz cietušas gan pēdējos karos, gan pēckara gados padomju laikā. Draudzēm ir ļoti sarežģīti atjaunot šīs celtnes. Draudžu kapacitāte visādā ziņā gan cilvēkresursu ziņā, gan finanšu resursu ziņā neļauj startēt projektu konkursos, neļauj piesaistīt finansējumu, līdz ar to neļauj veikt daudzus darbus.
Tomēr ir dažādas atbalsta formas, piemēram, var piesaistīt finansējumu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī lūgt palīdzību citiem sponsoriem. Šobrīd ir pieņemts likums par sakrālo mantojumu, stāsta Mārīte Putniņa. Ir arī piešķirts finansējums sakrālo celtņu atjaunošanai. Arī pašvaldības var piedalīties un atbalstīt draudzes. Tas ir atkarīgs no vēlmes un spējas organizēt šādu palīdzību.
Lai gan daudzu sakrālo celtņu stāvoklis ir ļoti slikts, ir arī labie piemēri. Pateicoties draudzes cilvēku uzņēmībai, iedzīvotāju ziedojumiem un sponsoru atbalstam, pēdējo gadu laikā vērienīgu remontu ir piedzīvojusi Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca, tāpat dažādi remontdarbi tiek organizēti Jēkabpils Romas katoļu baznīcā, kā arī Krustpils luterāņu baznīcā, kur pagājušā gada decembrī tika iesvētīts ar ziedotāju un pašvaldības palīdzību atjaunotais baznīcas tornis. No pagājušā gada rudens pašvaldībām ir tiesības no sava budžeta piešķirt finansējumu sakrālo celtņu izpētei, restaurācijai, pārbūvei un citiem ar celtņu saglabāšanu saistītiem darbiem.
Man vēl saglabājies viens sakrāls dīvāns pirkts sakrālajā ēka, turpat uz Bŗīvības ielas pie Vecpilsētas laukuma,luterāņu baznīcā bija mēbeļu noliktava.
Kad poļi mukuši no zviedriem, tad viņi vienā Jēkabpils baznīcas pagrīdē esot iemūrējuši savu Latgalē salaupīto zeltu, kas sava lielā svara dēļ traucējis sekmīgu atkāpšanos. Tagad gribētos zināt, kuram palika zelts un kā to izmantoja, jo poļi tad zviedrus nespēja atsist un aizmuka caur Rokišķiem uz neatgriešanos.
Sproģe saka, ka Sēlpils aktivitāte pajemuse. Neesi dzirdējis? DDDD
Šī saka, ka Sēlpils pagastu, muzeju, baznīcu, kapus apsazaguse un tagad uz Jēkabpils pusi dodas sirojumos
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00596 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu