Sācies patriotisma mēnesis novembris. Par godu Valsts svētkiem un faktam, ka šā gada augustā Latvijas Republikas Zemessardzei apritēja 25 gadi, Jēkabpils Vēstures muzejs sadarbībā ar Zemessardzes 56.kājnieku bataljonu izveidojis izstādi Zemessardzei 25. Tajā aplūkojami gan informatīvie materiāli par bataljona vēsturi un ikdienu, gan mācību materiāli, gan apģērbs, ko nēsā zemessargi. Apskatei pieejamas gan mūsdienās esošās parādes formas, gan ikdienas formastērpi, tāpat var aplūkot vēsturiskās formas, kuras zemessargi vairs nevalkā. Viens no retajiem šineļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, pieder Jānim Lācim Zemessardzes veterānam, vienam no 56.kājnieku bataljona dibinātājiem.
Tas ir pats pirmais, kas Zemessardzē parādījās kā goda šinelis, jo mums toreiz vispār nebija nekādu formu. Tā kā es biju iecelts par provizorisku rotas komandieri, man pienācās šis apģērbs. To šuva speciāli Daugavpilī, un tas ir viens no retajiem, kas ir saglabājies. Tad nāca formu maiņa, un šis apģērbs jau kļuva neatbilstošs reglamentam, stāsta Jānis Lācis.
Tieši ekipējums un apģērbs vislabāk parāda, kā Zemessardze 25 gadu laikā ir mainījusies un attīstījusies. Zemessardzes 56.kājnieku bataljona 1.rotas komandieris, kapteiņleitnants Guntars Rožlapa stāsta: Es varu teikt godīgi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās šāds ekipējums ar šādu apmācības līmeni būtu kā zvaigžņu kari. Ja skatās no vēsturiskā attīstības viedokļa, mēs esam ļoti tālu tikuši. Tagad spējam karot ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī kalnos, kopš pagājušā gada ziemas mēs spējam izdzīvot arī polārajos apstākļos. Mums ir guļammaisi, kuros var gulēt pat mīnus 50 grādos. Mums ir gan tāds ietērps, ar ko var pārvietoties aukstos laika apstākļos, gan tāds, ar ko var dzīvot arī ļoti siltos laika apstākļos.
Guntars Rožlapa dienestā ir jau 21 gadu. Viņš uzsver, ka pa šo laiku Zemessardze ir ievērojami attīstījusies ne tikai materiāli tehniskajā ziņā, bet arī apmācību līmeņa jomā: Izpratne, kā jāvada mācības, ļoti atšķiras, pati pieeja mācību sagatavošanā un vadīšanā ļoti atšķiras. Jāņem vērā, ka deviņdesmitajos gados mācības vadīja tie cilvēki, kuri bija zināmu militāro izglītību ieguvuši padomju armijā. Līdz ar to atšķīrās gan taktika, gan izglītība un sagatavotība. Tikai ar ārzemju instruktoru iesaistīšanu sākās uzlabojumi, redzējuma un izpratnes maiņa.
Pēdējās izmaiņas notikušas šā gada rudenī. Ar 1.oktobri ir spēkā jauna Zemessardzes struktūra. Zemessardzes novadi ir pārstrukturēti par brigādēm, un tagad, piemēram, 2.Zemessardzes novads, kurā ietilpst arī 56.kājnieku bataljons Jēkabpilī, kļuvis par Zemessardzes 3.brigādi.
Zemessardzei vienmēr nepieciešami papildu spēki, un tos var gūt, piesaistot jaunus cilvēkus. Ļoti cerīgi zemessargi raugās uz jaunsargiem. Jēkabpilī jaunsargu kustība izveidojās 1991./1992.mācību gadā, un kopš tā laika jauniešu interese par šo kustību nav mazinājusies.
Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 2.novada nodaļas jaunsargu instruktors Normunds Pastars stāsta: Būtībā mēs paplašināmies, jo es kopš 1995.gada vadīju Jēkabpils rajonā jaunsargu kustību, un toreiz bija apmēram 300-350 jaunsargu. Tagad mēs esam divi jaunsargu instruktori un vadām aptuveni tādu pašu jaunsargu skaitu. Zemessardzē jaunsargs var iestāties, ja viņam ir 18 gadi un ja viņš vai nu mācās 4.līmenī, vai beidz jaunsargu 4.apmācību līmeni. Pašlaik aptuveni divas trešdaļas no tiem, kuri beidz 4.līmeni, stājas Zemessardzē. Pēc tam vēl daļa stājas bruņotajos spēkos.
Tomēr Zemessardzē laipni gaidīti ne tikai jaunsargi, bet arī citi Latvijas pilsoņi, jo, kā teic Jānis Lācis, līdz šim paveiktais nebūt nenozīmē, ka var apstāties attīstībā. Nekad nedrīkst gulēt uz lauriem, jo vissvarīgākais ja ienaidnieku nenovērtē, tas nozīmē, ka mēs zaudējam, saka Jānis. Ienaidnieks ir jānovērtē pat varbūt augstāk, nekā viņš ir spējīgs, bet mums jābūt gataviem uz visiem viņa stiķiem un niķiem. Jābūt gataviem gan aukstā kara, gan hibrīdkara variantam, gan tiešajam uzbrukumam. Latvija nekad nav pati uzbrukusi, mēs arī tagad netaisāmies uzbrukt, bet mēs būsim kā mūris un sitīsim ļoti sāpīgi tiem, kas bāzīs ķetnas iekšā pāri Latvijas robežai.
Izstāde Zemessardzei 25 Krustpils pils Izstāžu zālē būs skatāma visu mēnesi līdz 30.novembrim.
Gribēju aizdzīt negatīvās domas, bet tās laikam mieru nedos, kamēr nenoskaidrošu, kur militārā konflikta gadījumā paliks Zemessardze? Zemessargi taču nevēlēsies pakļauties Vējonim vai Graubem, jo neapmierināta kurnēšana jau tagad, miera laikā,dzirdama, un gribēs paši plūkt uzvaras laurus. Kamēr tas nav noregulēts, var, kā teiktu Krapa kungs, uz sitienu sanākt tāda kā, nedod, Dievs, plēšanās pašu starpā.
Kundze, ja Jums tas ļoti interesē, tad varam tādu akciju noorganizēt. Ko gan labu cilvēku dēļ neizdarīsi! Bet tikai divatā un ne sabiedriskā vietā. Pie tam negribētu, pati saprotat, ka tikšanās reizē Jūs līdz ņemtu un darbinātu kādas videouzņemšanas iekārtas.
Un šite arī man brūk virsū..? Nja...
Te laikam bija jārunā tā:
- Piemēram, zemessargiem, ja šie sadomā mērīties ar krāniem vai citādiem ficukiem, būtu jānovelk formastērps, bet bez komandiera atļaujas tādas nodarbības kaujas postenī atļautas netiks. Sapratāt, viesi un lamzak?
Pirms 20 gadiem zemessargi esot visus bandjūgas klapējuši kā pelavu maisus,
-----------------------
Pir rms 25 gadiem par reketieriem un tml. frīkiem pirmais zvans bija uz zemessargu štābu. Zemessargiem vairāk uzticējās, jo tur stājās veči tautas atmodas iespaidā. Vairāk nekā milicijai, kas pārformējās par policijai. Brīžiem nevarēja saprast kā pusē ir policija badītu vai tautas. Balvu pusē bija gadījums. Mežzinis ziņoja policijai par kāda veikto nelikumīgo meža ha izciršanu. Drīz vien pie mežziņa mājās ieradās 2 gab. policisti vienā komandā ar nelikumīgajiem meža izcirtējiem. Labi, ka mežzinis bija izdienējis armijā, tāpēc ātri attapās, ka šie ieradušie ar sliktu nodomu. Tāpēc, lai aizstāvētu ģimeni, nācies likt lietā ieroci. 1 policistu un 1 krahaboru noguldīja uz mūžīgiem laikiemu, pārējie aizlaidās. Taisnības cīnītāju mežzini iesēdināja uz entiem gadiem cietumā. Šķiet tikai prezidenta Zatlera laikā viņu atbrīvoja pirms termiņa... Brīžiem arī šodien nav saprotams kurā pusē ir uz nodokļu maksātāju rēķina uzturētie orgāni un locekļi!
Kāpēc zemessargi lepni atlaiž tās sirmās bārzdas?
Ierindā vēl lepni izriež to sirmo kumšķi stāvot blakus jaunajiem gurķiem, kas iestājušies no jaunsargiem.
Tante baksta sānā: vai ta vecos āžus ar ņem zaldātos?
Nopietni runājot, pie militārās formas nepiestāv veči ar apmatojumu uz sejas.
Dienot NBS neļauj tā izlaisties!
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.01296 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu