AUTO NOMA - Jekabpils autocentrs
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Īįėą÷ķī 22.09 Nakts
10°C...12°C
R 4-6 m/s

Äīęäü22.09 Rits
9°C...11°C
ZR 2-4 m/s

Šodien 22.septembrī
vārda dienas svin:

Mārica, Maigurs, Māris

Rītdien:
Vanda, Venija, Veneranda

Apsveicam!
Saraksts »

Cik izmaksāja viena bērna sagatavošana jaunajam mācību gadam (mugursoma, burtnīcas, pildspalvas, zīmuļi un citas kancelejas preces)?
mani šis jautājums neskar.
37.3%
vairāk nekā 150 eiro;
20.9%
no 50 līdz 100 eiro;
16.4%
no 100 līdz 150 eiro;
16.4%
mazāk nekā 50 eiro;
9%

Nobalsojuši: 67
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 21 lietotājs

http://www.jekabpils.lv
Mājas lapu izstrāde
Jaunākās ziņas
 
Jēkabpilī 25.martu piemin ar atceres brīdi un izstādes atklāšanu
Pievienots: 29.03.2016 16:18

» Versija izdrukai

rsz_izstade2.jpg
Arī šogad jēkabpilieši 25.martā pulcējās pie Piemiņas akmens Staļina represijās cietušajiem. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atminamies 1949.gada notikumus, kad no Latvijas uz Sibīriju un citām Padomju Savienības malām tika izvesti aptuveni 44 tūkstoši cilvēku. Valstī tā ir diena, kad pie katras mājas tiek izkārti Latvijas karogi sēru noformējumā. Tomēr Krustpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gundars Kalve savā uzrunā uzsvēra, ka represijas bija pierādījums latviešu sīkstumam un drosmei: “Vai mēs gribētu, lai būtu noticis tā, ka mūsu vecmāmiņas un mūsu vectētiņi būtu gļēvi? Mēs būtu iezīduši šo gļēvuma pienu sevī un savu Latviju nebūtu atkarojuši 1990.gadā. Tāpēc, manuprāt, ir jāpriecājas par tiem cilvēkiem, kuri sūtīja vēstules no Sibīrijas, par tiem cilvēkiem, kuri atgriezās un “cementēja” Latvijas neatkarību deviņdesmito gadu sākumā. Protams, tas nemazina tās ciešanas, ko cilvēki piedzīvoja, meklējot maizes riecienu, meklējot klēpi pagalīšu, lai sasildītu to telpu, kur viņi atradās Sibīrijas tundrā. Bet kopumā es šo dienu tomēr redzu citās krāsās, un tā saule, kas šodien ir apkārt, liecina, ka mēs būsim mūžīgi, neskatoties uz visu, ko esam pieredzējuši. Lai mūžīga saule mūsu daudz cietušajai latviešu tautai!”
    
    Pēc ziedu nolikšanas pie Piemiņas akmens cilvēki devās uz Krustpils pili, kur tika atklāta izstāde par padomju represijām. Izstāde nosaukta tāpat kā Ilmāra Knaģa grāmata par Sibīrijā pieredzēto – “Bij' tādi laiki”, un tajā var iepazīties gan ar 1941.gada, gan 1949.gada notikumiem, aplūkojot fotogrāfijas, vēstures dokumentus un priekšmetus, kā arī vērojot Latvijas Okupācijas muzeja sagatavoto video “Divas naktis, viens noziegums”. Apjomīgo izstādi veidojis Jēkabpils Vēstures muzejs sadarbībā ar Latvijas politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļu. Nodaļas vadītāja Maruta Līce stāsta: “Sākumā mēs sacījām – nekā nav, nekas nav saglabājies. Bet, kad sākām pamatīgāk padomāt un iedziļināties, tad kāds sīkums jau katram atradās.”
    
    Kopīgiem spēkiem izdevies dabūt dažādus priekšmetus, katrs no tiem nes sevī daļiņu Sibīrijas. Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe stāsta: “Šie koferi, ko jūs šeit redzat, tiešām ir koferi, ar kuriem cilvēki ir atgriezušies no Sibīrijas. Un man likās interesants viens stāsts. Sibīrijā cilvēki mantas pārvietoja maisos, bet atgriezties Latvijā ar maisā saliktām mantām viņiem bija kauns. Tāpēc tika pasūtīts kādam kaimiņam, lai tomēr to koka koferi uztaisa. Un šeit koferos ir saliktas gan tās mantas, kas bija no Latvijas paņemtas līdzi, gan tās, kas tika atvestas atpakaļ.”
    
    Viens no priekšmetiem, ko var aplūkot izstādē, ir izšūta blūze. To, dzīvojot Sibīrijā, darinājusi Milda Stūrniece. Viņa tika represēta 1949.gadā un izsūtījumā pavadīja septiņus gadus: “Man kaimiņos dzīvoja ukraiņu ģimene, kas bija izsūtīta jau apmēram 1937.gadā. Un tā ukrainiete bija liela rokdarbniece. Viņa man teica: “Nāc, es tev iemācīšu izšūt kreklu.” Tad man gadījās nelaime. Mani, 17 vai 18 gadus vecu meiteni, sūtīja meža darbos. Bet nebija jau tāda zāģa, kā tagad. Man pretī bija otra tāda pati nepraša. Mēs vairākus kokus sagāzām citu uz cita un trešo laidām pāri. Nepaspēju es aizmukt, mani ar vienu koku piespieda. Nekas lauzts man nebija, vienkārši sasitums. Un es pa to laiku, kamēr veseļojos, gāju pie tās kaimiņienes, un mēs šuvām. Citos apstākļos to neatļautu, jo mūs dzina visādos darbos.”
    
    Bads, slimības un smags, necilvēcīgi grūts darbs raksturo izsūtīto dzīvi svešumā. Grūti gāja arī Ausmai Vītolai, kura 1947.gadā tika deportēta uz Noriļsku: “Tas bija speclāgers. Žīdi staigāja ar zvaigznēm, bet mums visiem bija numuri – uz pieres bija numurs, uz muguras un uz kājas arī. Pa naktīm slēdza barakas durvis ciet un lika restes. 12 stundas vajadzēja iet strādāt.”
    
    Ausmas kundze, izsūtījumā pavadot piecus gadus, palīdzēja likt pamatus Noriļskai – cēla mājas: “Tur ir mūžīgais sasalums, tur nevar celt mājas tā, kā pie mums. Tur mājas visas cēla uz betona stabiem. Atmērīja laukumu un iedeva mums, numurētajiem, kirku [cērtni] un lāpstu, ar ko vajadzēja tajā mūžīgajā sasalumā izcirst zināmu dziļumu. Un tur lika betona stabus, uz kuriem cēla mājas.”
    
    Līdz mūsdienām saglabājusies uz bērza tāss rakstīta vēstulīte. Muzejs vēlāk plāno dot iespēju izstādes apmeklētājiem pamēģināt, kā tas ir, - rakstīt uz bērza tāss. Inese Berķe stāsta, ka tāpat paredzēti dažādi uzdevumi skolēniem: “Skolēniem tiks sagatavoti materiāli – nofotografētas dzintara krellītes, zelta pulkstenis, aubīte... varbūt pat neiedomājamas lietas, ko cilvēki paņēma līdzi. Skolēniem tiks uzdots jautājums, vai jūs ņemtu šo priekšmetu līdzi un kāpēc, un kā jums liekas, kāpēc šī lieta gadījās cilvēkiem somā, kāpēc tā tika paņemta uz turieni? Mērķis ir likt skolēniem domāt.”
    
    Maruta Līce stāsta: “Es zinu, ka mana mamma bija paņēmusi līdzi latviešu tautas tērpu. Tur taču nav, kur to izmantot, un mugurā nevilksi. Bet es to novalkāju, jo vecmamma pāršuva no tautas tērpa man kleitu. Bija ļoti skaista kleita.”
    
    Izstāde Krustpils pilī būs skatāma līdz pat augusta beigām.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
    
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 3
Apspriežam tēmu:
*ĶĒMS
 Katram ir savs stāsts par tiem laikiem, bet kopējs visos ir viens - vienkārši ļauni cilvēki tika pie varas un izrīkojās ar cilvēkiem tik nelietīgi, kas normālam cilvēkam nekad nebūs saprotams.
29.03.2016 19:55
īpaši stulbs
 Nesaprotu, kāpēc bijušie komunisti un represiju atbalstītāji šajā dienā neizģērbjas pliki, netupjas uz ceļiem Vecpilsētas laukumā, nešausta sevi ar pātagām un dziļā nožēlā, lūgdami piedošanu tautai, neber pelnus sev uz galvas?
Labākajā gadījumā šitie par pašvaldību naudu noliek pie represēto pieminekļa vainagu un nocitē kāda patriotiska dzejnieka vārdus par svēto tautas brīvību.
Un pēc tam bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem sēžas atkal atpakaļ varas krēslos...
29.03.2016 22:18
*Neķītrais masāžists
 Beidziet vienreiz gaudot un nerādiet represēto bildes, bet spraudiet pie sienas vecos boļševikus un sarkanos izsūtītājus!
30.03.2016 10:40
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00854 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu