AUTO NOMA Jekabpils
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ļąńģóšķī 21.10 Nakts
12°C...14°C
DR 2-4 m/s

Ļąńģóšķī 21.10 Rits
11°C...13°C
DR 1-3 m/s

Šodien 20.oktobrī
vārda dienas svin:

Leonīds, Leonīda

Rītdien:
Urzula, Severīns

Apsveicam!
Saraksts »

Kā vērtējat ieceri veidot Jēkabpils novadu, apvienojot Jēkabpils pilsētu un tagadējo Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novadu?
Mani apmierina šāds modelis;
51.5%
Jēkabpils pilsētu vajadzēja atstāt kā atsevišķu pašvaldību;
42.4%
Nezinu, nav viedokļa.
3%
Labāk būtu palicis tagadējais administratīvi teritoriālais dalījums;
3%

Nobalsojuši: 33
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 15 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Auto Noma Jēkabpils
Jaunākās ziņas
 
Sēlpils pakalnos atskan Sēlijas pavasara rotāšanas dziesmas
Pievienots: 15.05.2015 15:00

» Versija izdrukai

rsz_rotasana_selpili.jpg
Sēlija glabā ne vien dažādas materiālas kultūrvēsturiskās vērtības, bet arī unikālu nemateriālo tautas mantojumu. Īpašas un neatkārtojamas ir Sēlijas pavasara rotāšanas dziesmas, ar kurām sēļi pieskandinājuši pakalnus mierīgos pavasara vakaros. Vēl joprojām šī tradīcija tiek popularizēta Sēlpils pagasta „Boļānu” mājās, kur ik gadu tradicionālā dziedāšanas grupa „Saucējas” pulcē folkloristus uz pavasara rotāšanas pasākumu.
    
    Ik pavasari, kad daba jau modusies no ziemas miega, Salas novada Sēlpils pagasta bioloģiskās apskates saimniecības “Boļāni” apkārtni pieskandina skaļa dziedāšana. Tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībnieki, kā arī citi interesenti reizi gadā pulcējas vienā no skaistākajām Sēlijas vietām, lai kopā atsauktu atmiņā tos laikus, kad sēlietes kāpa pakalnos, lai pavasari rotātu. Agrāk tas noticis klusos pavasara vakaros, kad laiks mierīgs un balss tālu skan, bet mūsdienās šī tradīcija ir dzīva vienīgi īpaši organizētos pasākumos, tādēļ ne vienmēr izdodas “notrāpīt” labu laiku. Šogad atbalsīm veidoties traucēja lietus un stiprais vējš.
    
    „Boļānu” saimniece Maija Daina Paegle stāsta: „Agrāk jau nebija šādu saiešanu, bet bija tā – mierīgos vakaros meitas sagāja kopā, aizgāja tādā vietā, kur labi atskan, un dziedāja. No aizkalnītes atsaucās citas.”
    
    Maija Daina Paegle teic, ka šādai dziedāšanai mērķis bijis viens: „Tikai puišu aicināšana, vairāk nekā. Tur citas domas nebija, tikai puišus iekārdināt un tikai viņiem parādīt, cik skaisti es dziedu. Un puiši arī klausījās, kura tad ir tā daiļākā dziedātāja un daiļāk dziedātāja.”
    
    Par pavasara rotāšanas tradīcijas atdzimšanu jāpateicas tradicionālajai dziedāšanas grupai “Saucējas”, īpaši grupas vadītājai Ivetai Tālei, kura daudz pētījusi Sēlijas rotāšanas dziesmas un popularizējusi tās, gan dziedot kopā ar “Saucējām”, gan mācot citiem, gan pirms dažiem gadiem izdodot mūzikas kompaktdisku “Dziediet meitas vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora.”
    
    Iveta Tāle stāsta: „Sēlijas rotāšanas dziesmas ir pierakstītas 19.gadsimta beigās Sēlpilī un Vārnavā, un tās ir pierakstījis viens no mūsu slavenākajiem mūzikas folkloras vācējiem – Jurjānu Andrejs. Kas rotāšanā ir īpatnējs? Pirmkārt, piedziedājums “rotā”, ko nedrīkst jaukt ar Latgales “rūto”, kas ir vairāk raksturīgs vasaras laikam, Jāņiem. Savukārt šī ir tāda tradīcija, kas notiek pavasarī. Jurjāns rakstīja, ka piedziedājumu gari velk, tā tas arī atšķiras no Jāņu dziesmu piedziedājuma. Sēlpils rotāšanas dziesmām raksturīgs arī tas, ka pēc piedziedājuma “rotā” beigās vēl tiek izsaukts “-i”, “-jai” vai “-ja”. Tas atbalsojas pa visiem pakalniem, un tas ir tas iemesls, kāpēc ir ļoti svarīgi šīs dziesmas dziedāt nevis telpās, bet ārā.”
    
    Uz pavasara rotāšanu ar katru gadu brauc arvien jauni dalībnieki, jo piesaista iespēja dziedāt ārā, izjust dabas spēku un ieklausīties sevī.
    
    Tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas” dalībniece Janta Meža stāsta: „Darbs man it kā ir saistīts ar dabu, esmu bioloģe pēc izglītības, strādāju Dabas muzejā, bet tur visa tā lieta ir ļoti strukturēta. Kad nonāc īstā dabā, palaid to balsi vaļā un tad klausies, kā atbalss atduras katrā pakalnītē un nāk atpakaļ, tad tu saproti – jā, tver šo mirkli, jo tas ir vienreizējs.”
    
    Justīne Jaudzema “Saucējās” dzied pavisam nesen, tādēļ arī šajā pasākumā viņa piedalās pirmo reizi: „Ir ļoti skaisti! Ir grūti saprast, kā dziedāt, jo tas notiek ārā. Es neesmu pieradusi dziedāt ārā, pārsvarā to daru telpās. Nevar saprast, kā tā skaņa plūst, bet emocijas, protams, ir ļoti jaukas, jo visi dzied kopā. Sajūta ir skaista.”
    
    Sēlpiliešu devums latviešu folklorai ir ļoti liels. “Boļānos” ir apskatāmas liecības par to, ka Sēlijas iedzīvotāji Krišjāņa Barona Dainu Skapim devuši 3389 tautasdziesmas. Paši “Boļāni” ir kā Sēlijas nemateriālā kultūras mantojuma glabātuve, un tās saimniece Maija Daina Paegle aktīvi popularizē senču tradīcijas, tādēļ nav brīnums, ka pavasara rotāšana notiek tieši šeit.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 21
Apspriežam tēmu:
*dīkdienis
 Man patīk klausīties dziedāšanu,žēl ,ka nezināju,būtu aizbraucis.
15.05.2015 16:31
*ĶĒMS
 Jauki,ka ir entuziasti,kas uztur un nodod tālāk mūsu tradīcijas.
15.05.2015 18:12
*Neķītrais masāžists
 Pat Pļaviņās un Gostiņos jau to maurošanu varēja dzirdēt. Mūsu sēlpilietei skaņa rīkle! :DDD
15.05.2015 19:53
īpaši stulbs
 Pāris gadu atpakaļ vienos kursos kāds Rīgas lektors stāstīja, ka dažās Senās Grieķijas salās dzīvojušas sievietes ar patiešām daiļām balsīm, kuras, ieraugot garām peldošu kuģi, tūlīt metušās dziedāt. Jūrnieki dabiskā ziņkārē piestājuši. Tad, kā vēlāk izrādījās, negantās salānietes, turpinot dziedāt, piedzirdījušas ceļiniekus līdz krišanai un pēc tam aicinājušas šos dzīvokļos it kā uz mīlas rotaļām. Lektors tuvāk nepieskārās tā laika dzimumattiecību praktiskajam raksturojumam, bet šajā Grieķijas gadījumā tas būtībā arī nav svarīgi, jo sievietes vīriešus apkāvušas, miesu iesālījušas un līdz nākošajam kuģim dzīvojušas bez kreņķiem. Rīgas gudrais piebilda, ka tajā laikā Grieķija vēl neesot bijusi ES dalībvalsts, un tāpēc ar pārtikas apgādi un lauksaimniecību tur bijis tā, kā bijis. Trūcīgo pakas neviens nepiedāvāja.
Bet mūsdienu sēlpilietēm dziedot droši vien tikai tas viens prātā. :)
15.05.2015 20:14
*Viesis -> īpaši stulbs
 un kas tev pašam prātā klausoties meiteņu dziedāšanu tikai nemuldi ka atceries lektora stāstu vai trūcīgo pakām
16.05.2015 10:57
*zinātājs
 Kaut kāda izvēle jau ir, bet pamaz Sēlpilī brīvu jaunavu palicis.
16.05.2015 11:31
īpaši stulbs -> Viesis
 Klausoties sieviešu dziedāšanu un skatoties viņu dejošanu, teikšu atklāti, arī man tikai TAS vien nāk prātā. :) Tomēr Jēkabpilī tuvības alkstošo sēlpiliešu dziedāšanu dzirdējis neesmu. Lai paklausītos, tad uz to pusi vismaz līdz Salai jābrauc. Lai gan zinu dažus brašus bijušos jēkabpiliešus, kuri, turienes lakstīgalas saklausījušies, uz mūžu gatavi Sēlijā palikt.
Lektora stāstu par trūcīgo pakām atceros. Vēl tagad šķiet, viņa brīdinošā balss man ausī skan...
16.05.2015 11:43
*jēkabpiliete
 Protams, arī zem šī raksta dīkdienis un masāžists iepirduši.
16.05.2015 15:57
*dīkdienis -> *jēkabpiliete
 Jocīgi.Un ko tad es tādu šausmīgu pateicu? Man patīk tautas dziesmas,vai tas ir kas slikts?
16.05.2015 16:28
*Skatos
 pat cimdi rokā. Laikam vēl aukstāku un vējaināku dienu nespēja izvēlēties, lai dziedātu brīvā dabā... Sabozušās kā klukstes nu tik rauj vaļā lielo dziedāšanu ...Nožēlojams paskats ...
16.05.2015 18:12
*zinātājs -> skatos
 Arī aukstā un vējainā laikā sēlpilietēm gribās dziedāt! Visiem jau gribās pat ziemā.
17.05.2015 09:21
*līkais vecis
 Jauks pasākums,lai iet plašumā.
17.05.2015 11:26
*Viesis -> *Skatos
 Sajauci ar skaistumkonkursu.
Šeit meitenes vienkārši dzied savam priekam un tev neviens neliek skatīties uz viņu apģerbu.
Un laukā ir ērces un čūskas. Tāēļ bez silta un droša apģērba un zābakiem neiztikt.
17.05.2015 14:37
*Mja -> Skatos
 Tā viš ir, kas gan var būt vēl nožēlojamāks par sievieti cimdos.
17.05.2015 18:22
*hmmm? -> *Mja
 Tad sieviete ar nosalušām rokām ir interesantāka? Gaumes lieta,protams,bet par gaumi nestrīdās ,par to smejās.:)DDDD
17.05.2015 18:59
*aha -> *Mja
 Nožēlojami ir ,ja cilvēks tāds kā Tu,kas prot tikai gaudot,neko nesapratis vāvuļo.
17.05.2015 20:28
*Es domāju tā
 Varēja jau izvēlēties saulaināku dienu dziedāšanai laukos zem klajas debess. Nu nav vienmēr jāizliekas par nabaga latviešu sēdienīti...
18.05.2015 17:39
*Diāna
 Man prieks un lepnums par pagasta gaišajiem cilvēciņiem. Pirms Maijas, nu jau padaudz gadus atpakaļ, pagasta entuziasts Albīns Jegermanis izveidoja Raiņa muzeju. Meklēja domubiedus, vāca un apkopoja materiālus. Šķiet, līdz ar Albi viss apklusa. Nu tagad Maija. Ne tikai skaisti sakopusi savu sētu, bet pati gaišs piemērs apkārtējiem. Lai Maijai vēl ilgi spēks un laba veselība!
18.05.2015 21:41
*sēlpiliete -> Mja
 Salas klukstes dzied bez cimdiem ar kailām krūtīm pret vēju.
19.05.2015 07:48
*JĀ -> *Diāna
 Piekrītu.
19.05.2015 11:15
*Viesis -> *Es domāju tā
 Vēlēšanu diena var izvēlēties - iet vai neiet, bet te pasākums izzinots un nevar nenotikt.
Nepielec?
Vai tādēļ, ka Lieldienās sniegs, tās kādreiz ir pārnestas uz jūniju?
20.05.2015 06:17
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.02396 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu